Foto: Publicitātes
Viena no senākajām un skaistākajām Latvijas ēkām ir atguvusi vēsturisko greznību – 2015. gada 18. decembrī ekspluatācijā tika nodota Rīgas pils Priekšpils un Austrumu piebūve. Pasūtītāja VAS „Valsts nekustamie īpašumi” uzdevumā trīs gadu garumā pils atjaunošanas darbus veica pilnsabiedrība „SBRE”, kuras sastāvā ietilpst divi būvniecības uzņēmumi – SIA „RE&RE” un SIA „Skonto Būve”.
Rīgas pils komplekss veidojies secīgu vēsturisku pārveidojumu rezultātā, no Livonijas ordeņa mītnes pārtopot par Latvijas Valsts prezidenta rezidenci. Ikviena pils daļa ir bijusi piemērota katra laika prasībām, tāpēc tās ir sava laika vēsturiskas liecības. Restaurācijas un rekonstrukcijas laikā atjaunotās Rīgas pils Priekšpils būvniecība oriģināli tika pabeigta 16. gs. sākumā, bet Austrumu piebūves būvdarbi – 18. gs. beigās.
Prezidenta kancelejas telpās, kas atrodas pils Austrumu piebūves daļā, atjaunots valsts pirmās personas darba kabinets un sēžu zāles, Preses dienesta darba vietas, kā arī reprezentācijas telpas. Katra no tām atjaunota vēsturiskajā izskatā, tām piemērojot mūsdienu funkcionalitāti un kvalitāti.
Ar rekonstruēto Rīgas pili svinīgā pasākumā, kas norisinājās 22. decembrī, iepazinās arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kurš pēc pils apskates atzina – darbs ir paveikts godam. “Astoņi Latvijas Valsts prezidenti tieši Rīgas pili ir saukuši par savu darbu, un arī man jau pēc pāris mēnešiem būs liels gods darīt tāpat. Uzsākt darbu Rīgas pilī man personīgi būs saviļņojoši – šajās sienās jau gadu simteņiem ir rakstīta Latvijas vēsture,” norāda Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Par Rīgas pils lepnumu pamatoti uzskatām četras greznās zāles – Svētku, Balto, Sūtņu akreditācijas un Ģerboņu zāli. Ievērojot katras nosauktās telpas īpašo interjeru un situāciju pirms būvdarbu veikšanas, projektā iesaistītie atzīst, ka šo zāļu atjaunošana bijusi īsts izaicinājums, tāpēc jo lielāks prieks par rezultātu.
Svētku zāle ilgu laiku netika lietota un kalpoja par noliktavu, tāpēc bija jāpieliek gana daudz pūļu, lai vēsturiskajā veidolā parādītu visus pēc Eižena Laubes projekta 1938. gadā izveidotos interjera elementus – griestu gleznojumus, mēbeles, koka detaļas un lustras. Rīgas pils Baltās zāles atjaunošanai apjomīgs darbs ieguldīts interjera, konstrukciju un apdares rekonstrukcijai. Tādējādi 19. gadsimtā izveidotajā zāles interjerā atjaunots zeltījums, kas rotā 68 m2 no visas sienu un griestu platības, kā arī veikta jumta konstrukciju un pārseguma siju pastiprināšana un izbūve.
Arī Sūtņu akreditācijas zāle ir bijusi gana sarežģīta – meistara Anša Cīruļa 86 gadus seno griestu un sienu gleznojumu izpēte un atjaunošana bijusi ļoti sarežģīta. Speciālisti norāda, ka 1929. gadā izveidotais zīmējums bijis ļoti sliktā stāvoklī, tomēr pēc vairāku mēnešu ilga darba tautiskā romantisma stilā veidotie A. Cīruļa griestu un sienu oriģinālgleznojumi ir atguvuši sākotnējo tēlu. Ģerboņu zālē ir atjaunoti visi 72 pilsētu un četri novadu ģerboņi, un telpas kompozīcija papildināta ar trūkstošo pilsētu heraldiku. Zālē ieklāts arī jauns šahveida vairogparkets.
Rīgas pilī rekonstruētas telpas gandrīz 10’000 m2 platībā, turklāt veicot ne tikai ēkas, bet arī visu māksliniecisko un funkcionālo elementu restaurāciju. Visās pils daļās atjaunotas nesošās konstrukcijas un veikta pamatu un konstrukciju pastiprināšana, kā arī īstenota mēbeļu, gleznu, lustru, sienu un griestu gleznojumu un iekšējās apdares atjaunošana. Rīgas pilī būvdarbu laikā strādāja aptuveni 250 darbinieku, bet darbnīcās visā Latvijā vēl aptuveni 60 – 70 cilvēku.
Darbs pie pils atjaunošanas turpinās – 2. kārtā tiks rekonstruēta pils Kastelas daļa. Šobrīd ir pabeigta būvprojekta izstrāde un uzsākta tā skaņošana. Paralēli projektēšanas darbiem ir izsludināts iepirkums būvdarbiem. 2016. gada jūnijā paredzēts noslēgt līgumu par būvdarbu veikšanu.
Rīgas pils Priekšpils un Austrumu piebūves rekonstrukcija un restaurācija
Pasūtītājs: VAS „Valsts nekustamie īpašumi”, projekta vadītājs Kārlis Mucenieks.
Ģenerāluzņēmējs: pilnsabiedrība „SBRE”, projektu vadītājs Egils Klēbergs, atbildīgais būvdarbu vadītājs Edgars Sivickis, atbildīgais restaurācijas darbu vadītājs Ivars Rība, būvdarbu vadītājs Armands Dauksts.
Projektētājs: pilnsabiedrība «Pils projekts», arhitekts Artūrs Lapiņš.
Projekta būvuzraudzība: SIA „Būvalts”, atbildīgais būvuzraugs Bruno Fībigs, restaurācijas būvuzraugs Valdis Jānis Platais, būvuzraugs Edmonds Vīksne.
