Latvijas Elektromateriālu Vairumtirgotāju Asociācija (LEVA) rosina reversā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atjaunošanai izmantot Polijas modeli, attiecinot šo kārtību uz būvizstrādājumu un metālizstrādājumu piegādēm. Asociācija vērš uzmanību, ka vairākās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, tostarp Polijā, ir ieviests un darbojas PVN dalītā maksājuma modelis, par ko jau pirms vairākiem gadiem tika veikts teorētisks pētījums arī Latvijā.
Asociācijas locekļi ir pārliecināti, ka šis modelis ir pierādījis sevi praksē, un tāpēc ir piemērojams arī Latvijai. Savukārt citi modeļi, kas pašlaik valstī tiek oficiāli izskatīti, ilgtermiņā var radīt nopietnas problēmas kā uzņēmējdarbībai, tā arī Latvijas ekonomikai kopumā.
LEVA biedri, kuru kopējais neto apgrozījums ik gadu ir ap 500 miljoniem eiro un kuri apgādā ar elektromateriāliem valstij stratēģiski svarīgos būvniecības un elektroenerģētikas tautsaimniecības sektorus, savu viedokli ir nosūtījuši oficiālā vēstulē Valsts ieņēmumu dienestam (VID).
“Lietas būtība ir tāda, ka krāpšanās ierobežošanai reversā PVN maksāšanas kārtība mūsu nozarē bija piemērota, lai ierobežotu fiktīvus darījumus, “pazudušos” tirgotājus un “karuseļveida” shēmas. Problēma radās, jo Eiropas Komisija (EK) šīs maksāšanas kārtības ieviešanai nepiekrita, tāpēc Latvijai vairākās jomās tā bija jāatceļ, atgriežoties pie parastās PVN maksāšanas kārtības. Mums ir zināms, ka līdzīgu preču piegādēm Polijā darbojas dalītā maksājuma modelis, kas pēc būtības ir līdzīgs reversajai PVN maksāšanas kārtībai. Un līdz ar to ir radīts precedents, lai Finanšu ministrija varētu lūgt ieviest analoģisku kārtību arī pie mums Latvijā,” skaidro LEVA valdes loceklis un asociācijas PVN komitejas vadītājs Juris Ivanovs. Kolēģa viedoklim pievienojas arī LEVA valdes loceklis Valērijs Bariševs, uzsverot, ka: “Latvijai viennozīmīgi ir vajadzīga tāda PVN maksāšanas kārtība, kas maksimāli ierobežo krāpšanās risku un ēnu ekonomiku visās nozarēs, ne tikai būvizstrādājumu un metālizstrādājumu piegāžu jomā. Protams, sadarbojoties kompetentajām iestādēm un Eiropas Komisijai, ir jāmeklē iespējami daudz alternatīvu risinājumu PVN izkrāpšanas novēršanai, bet jau tagad ir skaidrs, ka šī sistēma strādā, un ir pierādījusi sevi praksē – kā iepriekš Latvijā, tā arī šobrīd Polijā.” skaidro LEVA valdes loceklis un asociācijas PVN komitejas vadītājs Juris Ivanovs.
Biedrība kopumā atbalsta Finanšu ministrijas (FM) un VID centienus atjaunot reverso PVN aprēķināšanas kārtību būvizstrādājumu un metālizstrādājumu piegādēm, taču šobrīd tiek piedāvāti izskatīšanai četri iespējamie dalītā maksājuma modeļi, no kuriem trīs asociācijai šķiet nepieņemami, jo var kaitēt ne tikai elektromateriālu tirdzniecības nozarei, bet arī valsts ekonomikai kopumā.
Pati asociācija iestājas par to modeli, kuru izmantojot, materiālu pircējs veic maksājumu divos pārdevēja kontos vienlaikus – apmaksājot pirkuma pamatsummu vienā kontā, bet pievienotās vērtības nodokli (PVN) otrā – bloķētajā pārdevēja kontā. Tieši tāds modelis pašlaik arī ir ieviests un kādu laiku jau veiksmīgi darbojas Polijā.
Tādēļ LEVA valdes priekšsēdētājs Kristaps Bleija vērš īpašu uzmanību uz faktu, ka diemžēl pārējiem trīs modeļiem, no kuriem vienu atbalsta VID, bet kuri pamatā atšķiras vien ar to, kura no darījumā iesaistītajām pusēm un kurā (bloķētajā vai Valsts kases) kontā maksā dalītā maksājuma PVN daļu, ir dažādas nepilnības, kas valstij atspēlēsies ilgtermiņā un atstās negatīvu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi kopumā: “Šīs nepilnības ietver sevī gan iespējamos krāpšanas gadījumus, kas var tikt plaši pielietoti attiecībā pret elektromateriālu piegādātājiem, gan apgrozāmo līdzekļu iesaldēšanu, kas nereti spēlē izšķirošu lomu uzņēmējdarbībā, gan iespējamo piegādes darījumu pārcelšanos uz kaimiņvalstīm, kas vērojama jau pašlaik pie esošā modeļa, gan arī daudzus citus aspektus, kurus mūsu speciālisti klātienē būtu gatavi argumentēti izskaidrot VID un Finanšu ministrijas pārstāvjiem.”
“Augstu vērtējam VID centienus radīt perfektu nodokļu iekasēšanas sistēmu, bet iestājamies par to, lai atbildība par valsts ekonomikas attīstību gultos ne vien uz uzņēmēju, bet arī valsts un nodokļu iekasētāju pleciem. Lai nebūtu tā, ka mēģinot izgudrot jaunu riteni, mēs iešaujam paši sev kājā, un beigās nāksies domāt jaunus nodokļus, jo esošo iekasēšanas kārtība būs novedusi pie bankrota veselas uzņēmējdarbības nozares, padarot kaimiņvalstis par konkurētspējīgākām arī tajās jomās, kurās šobrīd vēl esam priekšā,” saka LEVA valdes priekšsēdētājs Kristaps Bleija.
