Baltijas valstu kopuzņēmums RB Rail AS 18. oktobrī paziņoja par jauna finansēšanas līguma parakstīšanu ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru (CINEA) 928 miljonu eiro apmērā. Šis ievērojamais finansējums kopā ar triju Baltijas valstu nacionālo līdzfinansējumu pārsniegs 1,1 miljardu eiro, lai nodrošinātu turpmākos darbus Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa infrastruktūras ieviešanā. Ar finansējumu, kas pieejams no līdzšinējiem finansēšanas līgumiem un kopā ar nupat apstiprināto summu, nodrošināts finansējums būvniecības darbiem, kas aptver aptuveni 130 kilometrus no Rail Baltica pamattrases.
“Papildu finansējuma piešķiršana 928 miljonu apmērā, kas ir viens no šī uzsaukuma lielākajiem piešķīrumiem, dos papildu impulsu Rail Baltica projekta īstenošanai. Rail Baltica globālais projekts šobrīd ieiet būvniecības fāzē visās trīs Baltijas valstīs, tādēļ mēs ticam, ka ar šo papildu finansējumu projekta beneficiāri un īstenotāji varēs veikt nepieciešamās aktivitātes, lai paātrinātu šī Eiropas projekta savlaicīgu ieviešanu,” sacīja Mortens Jensens (Morten Jensen), Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras direktors.
Latvijā šī uzsaukuma finansējums paredzēts būvniecības darbu turpināšanai pamattrases posmos abās starptautiskajās stacijās – Rail Baltica Rīgas Centrālajā mezglā estakādes izbūvei pār Maskavas un Krasta ielu (att. vizualizācijā augstāk), platformu pieejām, esošo sliežu pārcelšanai uz stacijas Dienvidu pusi, kā arī dzelzceļa estakādes būvniecības darbiem pie lidostas “Rīga” (att. vizualizācijā zemāk) un stacijas platformu paaugstināšanai. Tāpat finansējums paredzēts nekustamo īpašumu atsavināšanai, būvniecības bāzes izveidei Iecavas infrastruktūras apkopes punkta teritorijā, pamattrases būvniecības un būvuzraudzības darbiem ārpus Rīgas, ko Rail Baltica nacionālais ieviesējs Eiropas Dzelzceļa līnijas plāno uzsākt jau šogad.
Finansējums paredzēts dzelzceļa apakšstruktūru, inženierbūvju, vairāklīmeņu dzelzceļa infrastruktūras, pievadceļu un ceļu krustojumu būvniecībai vairākos Igaunijas posmos, tai skaitā no Loone līdz Alu, Harju/Raplas apgabala robežas līdz Loone, no Ülemiste līdz Soodevahe, Parila, Juula, Alu ceļu krustojumi un citi. Tāpat arī tiks nodrošināti būvuzraudzības pakalpojumi, kā arī zemju iegāde un ar to saistītās procedūras pamattrases būvniecībai Igaunijā.
Lietuvā finansējumu izmantos dzelzceļa uzbēruma un tā konstrukciju būvniecībai no Kauņas virzienā uz Latvijas robežu: uzbēruma un inženierkonstrukciju būvniecībai, piebraucamo servitūta ceļu būvniecībai Kauņas–Šveicarijas un Šetas–Ramīgalas posmos, sagatavošanas darbiem, tehniskajai uzraudzībai, riska un drošības novērtējumam, atbilstības novērtējumam un citām ar dzelzceļa būvniecību saistītām darbībām. Papildu finansējums tiks izmantots arī zemes iegādei divos posmos: Kauņas dzelzceļa mezglā un Kauņas–Lietuvas–Polijas robežas posmā.
“Vēlos izteikt pateicību par ES aktīvo atbalstu un interesi par Rail Baltica. Šis finansējums ir būtiski nepieciešams, lai uzsāktu pamattrases būvniecības darbus visās Baltijas valstīs ar būvniecību pirmajos pamattrases posmos, kā arī turpinātu infrastruktūras objektu un pievadceļu būvniecību, tāpat nodrošinātu citu stratēģisku jautājumu izpildi, lai nodrošinātu dzelzceļa infrastruktūras savietojamību un pārrobežu koridora izveidi līdz 2030. gadam,” sacīja Marko Kivila, RB Rail AS valdes priekšsēdētājs un pagaidu izpilddirektors.
Visām Baltijas valstīm kopīgās aktivitātes ietver konsolidētās materiālu piegādes loģistikas plānošanu, Rail Baltica ilgtspējas ietvara aktivitāšu īstenošanu, IT infrastruktūras un saistīto risinājumu ieviešanu, dzelzceļa ekspluatācijas un pārvadājuma konsultanta jeb ēnu operatora konsultācijas un citas aktivitātes.
No 2014. līdz 2021. gada finanšu perioda Rail Baltica īstenošanai jau ir pieejami vairāk nekā 1,6 miljardi eiro, no kuriem līdz 85 % veido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta atbalsts, savukārt atlikušo daļu līdzfinansē no Baltijas valstu budžetiem. Kopā ar apstiprināto papildu ES finansējumu un nacionālo finansējumu Rail Baltica nodrošināti aptuveni 2,7 miljardi eiro. Līdz 2024. gadam plānots izstrādāt atjaunoto izmaksu un ieguvumu analīzi, lai atkārtoti novērtētu projekta sociālekonomiskos ieguvumus, nodrošinātu finansējumu un optimizētu projekta īstenošanu.
CEF Transporta programma īsteno Eiropas Savienības transporta infrastruktūras politiku, atbalstot ieguldījumus transporta infrastruktūras veidošanā vai modernizācijā visā Eiropā.
Jāpiebilst, ka Igaunijā pirmos Rail Baltica pamattrases būvniecības darbus ir plānots uzsākt rudenī. Šobrīd jau ir izsludināti trīs būvniecības iepirkumi, kā arī vēl trīs ir sagatavošanās fāzē. Lai gan lielākā daļa punktveida objektu jeb staciju projektēšanas darbu ir pabeigti, šobrīd tiek izstrādāti Rail Baltica pamattrases detalizēti būvprojekti Pērnavas apriņķī, kā arī tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums.
Saskaņā ar izvēlēto būvniecības stratēģiju pirmos pamattrases būvdarbus ārpus Rīgas, sākot ar prioritāro virzienu no lidostas “Rīga” līdz Lietuvas robežai, plānots sākt 2023. gada beigās, savukārt visus pamattrases projektēšanas darbus plānots pabeigt līdz 2024. gada beigām.
Lietuvā Rail Baltica pamattrasei no Kauņas līdz Panevēžai ir izstrādāta tehniskā dokumentācija un ir saņemtas būvatļaujas. Posmos Sveicarija–Žeimiai un Žeimiai–Šeta jau ir uzsākta dzelzceļa uzbēruma ar inženierbūvēm un pievedceļu ierīkošana, un lielāko daļu šo darbu paredzēts pabeigt līdz 2025. gadam. Paredzams, ka šis posms būs pirmais, kurā tiks uzsākta vilcienu satiksme Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa līnijā no Kauņas uz Tallinu. Atlikušajos posmos Lietuvā – no Kauņas līdz Viļņai un no Kauņas līdz Polijas robežai – turpinās publiskais iepirkums par projektēšanas un projektēšanas uzraudzības pakalpojumiem un paredzams, ka līgumi tiks parakstīti līdz gada beigām.
