Noslēgusies VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludinātā cenu aptauja par nākamo septiņu Austrumu robežas infrastruktūras posmu izbūvi. Tās rezultāti tiks publiskoti pēc Ministru kabineta sēdes, kurā paredzēts izskatīt cenu aptaujas rezultātus un pieņemt lēmumu par saistību uzņemšanos. Provizoriskās septiņu posmu izbūves izmaksas prognozētas 38, 7 miljoni eiro (bez PVN) apmērā. Četros posmos žoga izbūvi plānots noslēgt līdz 2023. gada beigām, atlikušajos trīs - līdz 2024. gada pavasarim, ja netiks būtiski pagarināts teritorijas atmežošanas termiņš un projektēšanu varēs uzsākt 1.jūlijā, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
Septiņu Austrumu robežas posmu infrastruktūras izbūves (63, 9 kilometru garumā) cenu aptauju VNĪ izsludināja 2022.gada aprīlī. Cenu aptaujā kapitālsabiedrība uzaicināja piedalīties 16 būvkomersantus.
Šobrīd noslēgumam tuvojas būvkomersanta SIA “Citrus Solutions” jau uzsāktie projektēšanas darbi deviņos Austrumu robežas prioritārajos posmos, kas norit saskaņā ar iepriekš apstiprināto projektēšanai paredzēto laika grafiku. Plānotais deviņu posmu robežas žoga izbūves termiņš ir 2023.gada februāris, savukārt visas robežas infrastruktūras izbūves termiņš - 2023.gada vasara. Precīzu robežas deviņu posmu infrastruktūras izbūves termiņu varēs precizēt pēc tam, kad Nodrošinājuma valsts aģentūra (NVA) iesniegs Ministru kabinetā iespējamos ātrākas atmežošanas risinājumus un tiks pieņemts lēmums par piemērotāko, jo, saskaņā ar NVA sniegto informāciju par A/S “Latvijas Valsts meži” īstenoto atmežošanas grafiku, tai iespējami būs nepieciešams termiņa pagarinājums.
“Austrumu robežas izbūves projekts ir tehniski sarežģīts dažādu dabas radītu izaicinājumu dēļ. Daļa no izaicinājumiem saistīti ar reljefu – arī stāvās nogāzēs un purvainās teritorijās mums ir jāiekļaujas 12 metru platā valsts robežas joslā. Tādēļ, kopā ar Valsts robežsardzi (VRS) esam meklējuši jaunus, inovatīvus un ilgtspējīgākus risinājumus atsevišķos posmos, lai sasniegtu mūsu galveno mērķi – iespējami īsākā laikā nodrošināt iespēju VRS veikt robežas apsardzību mūsdienām atbilstošos apstākļos. Projekta īstenošanā esam arī pievērsuši īpašu uzmanību dzīvnieku takām un projektā iekļāvuši gan noteiktus darbu veikšanas ierobežojumus noteiktos periodos, gan izveidojuši dzīvniekiem draudzīgus robežas sķērsošanas risinājumus, vienlaikus izvērtējot iespējamos valsts finansiālos ieguldījumus un resursus,” norāda Griškevičs .
Austrumu robežas posmu garums, kas tiks izbūvēts saskaņā ar VNĪ jau izsludinātajām cenu aptaujām, sastādīs 147,8 kilometrus no nepieciešamajiem 173 kilometriem. Pirmo deviņu nu nākamo septiņu posmu provizoriskās izmaksas iespējami veidos 83 miljonus eiro (bez PVN). Jau tuvākajā laikā plānots uzsākt darbu pie atlikušo 25,2 kilometru robežas posmu cenu aptauju izsludināšanas.
Austrumu robežas izbūves projekts ir starpinstitūciju sadarbības projekts. Saskaņā ar 2021. gada 12. novembrī Saeimas pieņemto Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumu VNĪ vada, īsteno un uzrauga visus robežas infrastruktūras būvniecībai nepieciešamos darbus, īsteno būvniecībai nepieciešamos iepirkumus un slēdz iepirkuma līgumus. Projekta īstenošanu uzrauga Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ir pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, AS “Latvijas Valsts meži”, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
Projekta īstenošanu uzrauga Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ir pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, AS “Latvijas Valsts meži”, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Projektā paredzēts izbūvēt valsts robežas joslu 173 kilometru garumā.
Latvijas un Eiropas Savienības drošībai nozīmīgu objektu uzturēšana un robežu attīstīšana ir viens no VNĪ darbības virzieniem. Kopumā VNĪ vadībā īstenoto robežšķērsošanas vietu modernizācijā šobrīd tiek ieguldīti aptuveni 72,9 miljoni eiro. Šo projektu rezultātā līdz 2023. gada beigām robežkontroles punktos strādājošajiem būs pieejami ērti un mūsdienīgi darba apstākļi, uzlabota robežkontrolei un muitas kontrolei nepieciešamā infrastruktūra, padarot robežu šķērsošanu efektīvāku un ātrāku.
