Arhitektu birojam SIA MUUD šis rudens bijis patīkami dāsns. Iegūta Latvijas Arhitektūras gada balva 2023 par interjera risinājumu Saules aptiekai Rīgā, kas piecos lielos skatlogos ikvienam ļauj ielūkoties farmaceita ikdienā. MUUD ir salīdzinoši jauns birojs Latvijas arhitektu vidē, bet ar pārliecinošu potenciālu iekļūt labāko un zināmāko vidū, tāpēc uz sarunu aicinājām tā dibinātājus arhitektus Dinu Vecānu un Juriju Kostirko.
Iepazīstiniet ar MUUD tapšanas vēsturi.
Dins Vecāns (turpmāk Dins): Mēs ar Juri esam draugi un kopā mācījāmies Rīgas Celtniecības koledžā. Vēlāk papildinājām izglītību Erasmus programmā Dānijā un vienlaikus ieguvām gan pirmā līmeņa augstāko izglītību RCK, gan bakalaura grādu Dānijā VIA University College. Maģistra grādu es ieguvu Polijā, Poznaņas Tehniskajā universitātē, savukārt Juris turpināja mācības Maskavā, Strelka institūtā.
Jurijs Kostirko (turpmāk Jurijs): Šī institūta nosaukums ir Strelka Institute for Media, Architecture and Design un tur apguvu pēcdiploma izglītības programmu, ko bija izstrādājis slavenais Nīderlandes arhitekts Rems Kūlhāss (Rem Koolhaas). Programmā uzņēma jaunus ārvalstu speciālistus, kas darbojās ar reāliem un teorētiskiem urbānās vides un arhitektūras piemēriem. Atgriežoties Latvijā, katrs darbojāmies pa savam, bet tai pašā laikā realizējām kopīgus projektus. Pamazām nonācām pie atziņas, ka jāveido savs birojs. Tā 2018. gadā tapa SIA MUUD.
Vai atceraties biroja pirmo pasūtījumu?
Dins: Pirmais nopietnais pasūtījums birojam MUUD bija projektēšanas darbi kempingam Niedras. Sākotnēji bijām pieaicināti veikt izmaiņu projektu lielai viesu mājai, pēc tam sekoja tālāki pasūtījumi. Ar šo pasūtītāju mums izveidojušās ļoti labas attiecības un joprojām ar viņu strādājam, jo kempings nemitīgi attīstās un ir jaunas idejas.
Saules aptieka | Foto: Jeļena Ozoliņa-Jeļisejeva
Kā Jūs raksturotu MUUD arhitektonisko rokrakstu – ar ko tas atšķiras no citiem birojiem?
Jurijs: Iespējams, tā ir ļoti personalizēta un individuāla attieksme pret klientu. Pirms sākam sadarbību, mēs ļoti rūpīgi nointervējam klientu – pat līdz tādiem, it kā sīkumiem, kāda ir viņa ikdiena, paradumi. Tas viss ir tāpēc, lai mēs spētu radīt objektu, kas gan papildina klienta dzīvi, uzlabo to un nekļūst par nastu. Ņemot vērā, ka arhitekts attiecībā uz būvniecību spēj saredzēt vairāk nekā cilvēks, kas ikdienā ar to nav saistīts, tad sarunas ar klientu un neskaitāmas skices ļauj labāk sajust un izprast pasūtītāja vēlmes un ieceres.
Mēs esam par praktiskumu – mums patīk praktiskas lietas, lai tās ir funkcionālas. Vienlaikus mēs tiecamies radīt laikmetīgu estētiku, kas vērojama mūsdienu arhitektūras un interjera tendencēs.
Dins: Piekrītu Jurijam, jo MUUD veiksmes stāsta pamatā ir šī individuālā pieeja katram klientam. Kad objekts ir pabeigts un saskaņots un mēs to varētu nolikt malā, mums tas joprojām rūp un nereti mēs ieguldām laiku un enerģiju, lai vēl papildu palīdzētu klientam īstenot savas ieceres. Ja mēs esam kaut ko sākuši, mums gribas to novest līdz galam, tā sakot – paveicam visu un vēl mazliet vairāk. Mēs mīlam to, ko mēs darām.
Vai vienmēr izdodas atrast kompromisu starp klienta iecerēm un arhitekta vīziju?
Dins: Jā, lielākoties diezgan veiksmīgi. Bieži vien klients atnāk ar savu vīziju, bet mūsu diskusiju laikā, arvien vairāk iedziļinoties tēmā, sāk labāk izprast, kas viņam ir reāli vajadzīgs un ko viņš patiesi vēlas. Visā pasūtījuma projektēšanas laikā klients arī izglītojas, jo uzbūvēt ēku ir milzīgs ieguldījums un būvēt būvēšanas pēc vai uzlikt gatavu tipveida māju, kas neizpilda klienta vēlmes, būtu aplami.
Skrundas autoosta | Foto: Aivita Staņeviča
Šī gada iegūtā balva Jums nav vienīgā. MUUD projektētā Skrundas autoosta konkursā Latvijas Būvniecības gada balva 2022 ieguva 3. vietu nominācijā Pārbūve
Jurijs: Tas bija interesants objekts, kura realizācija bija saistīta ar dažādiem šķēršļiem. Tur bija novadu reforma, ierobežots budžets, Covid likstas, sākās karš ar visām no tā izrietošajām sekām, būvprojektu nācās vairākkārt mainīt un rediģēt. Beidzās viss veiksmīgi un autoostas pārbūve izdevās patiešām labi.
Skrundas autoosta pirms pārbūves | Foto: publicitātes
Materiāli, ar kuriem MUUD arhitektiem patīk strādāt vislabāk?
Jurijs: Mēs pielāgojamies objektam, bet mums ir savs favorīti un tas ir koks. Ļoti vēlētos strādāt tieši ar koka ēkām un cross laminated timber (CLT) materiāliem. CLT ir nākotne, tas ir laikmetīgi, ekoloģiski un tas ir materiāls, kas top no vietējām izejvielām , no tā var izveidot lieliskas lietas, protams, CO2 jautājums un viss zaļais kurss attiecībā uz vidi un ap to.
Attiecībā uz interjeriem mums patīk tekstūras. Mēģinām kombinēt dažādus materiālus, lai sajūta interjerā nav viendabīga, lai materiāli draudzējas viens ar otru un sajūtas ir patīkamas gan interjerā, gan eksterjerā.
Pie kādiem projektiem strādājat šobrīd?
Jurijs: Pēdējā laikā mums bijuši vairāki objektu rekonstrukciju pasūtījumi un mēģinām rast balansu, lai, respektējot kolēģu, kas šajos objektus strādājuši pirms mums, paveikto, veiksmīgi to papildinātu ar laikmetīgām iezīmēm, ar jaunām detaļām un funkcionalitāti.
Šobrīd ir vairāki lieli pārbūves objekti. Funkcijas šīm būvēm ir dažādas: viens ir kvartāls, kas sastāv no četrām ēkām, kas pārtaps par biroju telpām. Tad ir trīs ēkas, kas tiek pārbūvētas par dzīvojamām ēkām. Ir vairāki privāti jaunbūvju pasūtījumi.
Arhitektam ir jābūt lietas kursā par visu jaunāko savā jomā.
Jurijs: Brīžiem ir nogurums kā jau visiem, kad dari kaut ko ilgstoši un daudz, bet mēs joprojām neesam zaudējuši interesi par arhitektūru. Būvniecība ir joma, kur visu laiku jāizglītojas, jābūt kompetentam par vairākām tēmām vienlaicīgi, lai varētu uzturēt diskusiju ar kolēģiem. Jābūt plaša profila speciālistam, lai saprastu, kā, piemēram, ventilāciju ierīkot, kādas konstrukcijas jāveido. Tas uztur mentālo tonusu. Mēģinām visu laiku kaut ko atrast, lai gūtu atbildes uz jautājumiem, jo nav divu vienādu objektu, katrs ir atšķirīgs, ar savām niansēm un nevar teikt, ka es kaut ko nezinu.
Saules aptieka | Foto: Jeļena Ozoliņa-Jeļisejeva
Cik darbinieku strādā MUUD birojā?
Dins: Kopā esam pieci darbinieki un divi ārštata kolēģi.
Jurijs: Mēs zinām, ko nozīmē strādāt lielā struktūrā, tas ir liela investīcija no menedžmenta puses plus bieži vien zūd kvalitāte un cilvēciskais faktors. Esam definējuši, ka birojā nebūs vairāk par 10 darbiniekiem.
Vai birojam ir savas tradīcijas?
Jurijs: Kopīgas pusdienas piektdienās. Tas ir tāds vienojošs iknedēļas pasākums, kura laikā arī runājam par lietām, kas nav saistītas ar arhitektūru.
Dins: Pērn ar ceļojumu uz Budapeštu aizsākām tradīciju reizi gadā visiem kopā izbraukt kaut kur ārpus Latvijas. Mums ir laba komanda ar cilvēciskām savstarpējām attiecībām.
Jurijs: Vēlamies, lai kolektīvā ir nevis priekšnieks-padotais attiecības, bet komanda. Katram projektam ir komandas līderis, bet pie lēmumiem un secinājumiem nonākam visi kopā. Tas ir tas, ko vēlamies uzturēt un nepazaudēt.
Kādi ir Jūsu vaļasprieki ārpus ikdienas darba?
Dins: Skriešana*. Joprojām turpinu skriet, lai turpinātu uzturēt sevi fiziskajā formā. Turklāt skriešana lieliski palīdz atslēgties no ikdienas un iztīrīt prātu.
Jurijs: Mans lielākais vaļasprieks šobrīd ir mani abi bērni, kas ir ļoti maziņi. Vēl man patīk gatavot ēst un interesējos par augu pasauli. Sports arī ir blakus, tas palīdz atpūsties no rutīnas lietām.
Paldies par sarunu un lai veiksme arī turpmāk!
*Dins Vecāns ir arhitekts / skrējējs, kas 2016. gadā noskrējis 28 maratonus 28 dienās 28 Eiropas Savienības galvaspilsētās. Savukārt 2017. gada pavasarī Dins devās skrējienā apkārt Latvijai, 22 dienās veicot 1740 kilometrus garu distanci. Par šo skrējienu tapusi dokumentālā filma Apskrien Latviju.
