Esam ieraduši, ka nākamais modelis ir arvien labāks. Auto, ledusskapis vai viedierīce – katram ir savi specifiski svarīgi veiktspējas raksturlielumi. Ekonomiskāks, ātrāks, dabai draudzī- gāks, skaistāks, ērtāks.
Tāpat arī būvniecībā. Jauni konstruktīvie materiāli, būvniecības paņēmieni un mezglu risinājumi nodrošina augstākus ēku ekspluatācijas rādītājus. Ar logiem un durvīm nekas nav citādi. Tie ir būtiska un neiztrūkstoša ikvienas ēkas sastāvdaļa.
Mēģināsim atturēties no ierastā stikloto konstrukciju dalījuma pēc to aplodu materiāla. Vai tas būtu koks, PVH, alumīnijs, tērauds vai kāds konstruktīvs materiāls – pamatprincips paliek viens: aplodas, rāmja un vērtnes konstrukcija kopā ar noslēgmehānismiem un stiklojumu nodrošina logu lietošanas pamatfunkcijas. Arī nozares standartā EN 14531 logi netiek dalīti pēc to materiāla. Logu veiktspēja kalpo kā kritērijs izvēlei, un to izmanto, lai novērtētu, kāda stiklotā konstrukcija jāizmanto, lai tiktu sasniegta kopējā plānotā ēkas veiktspēja. Citi raksturlielumi –materiāls, dizains un iespējamie risinājumi – ir pakārtoti tehniskajiem veiktspējas rādītājiem. Jā, bieži vien jāmeklē kompromisi, jo ne viss ir iespējams vienlaikus. Tā, piemēram, augstākās siltuma izolācijas vērtības konkurē ar skaņas izolāciju un gaismas/starojuma enerģijas caurlaidību.
Lai spriestu par tendencēm nākotnē, jāatskatās vēsturē
Īpaši svarīgs logu veiktspējas rādītājs ir siltumcaurlaidība. Izmaiņu dinamika pēdējo dekāžu laikā ir ievērojama. 20. gadsimta 80. gados ierastas bija divu stiklu konstrukcijas, kuru UW bija ap 3 W/m²K, taču pēc 2000. gada bija vērojamas straujas pārmaiņas – siltumcaurlaidības rādītājs sāka sasniegt pat 1,3–1,5 W/m²K.
Mūsdienās logu siltumcaurlaidības rādītājs Uw ir 0,8–1 W/m²K. Īpaši strauju dinamiku nākotnē nav pamata gaidīt. Vajadzētu samazināties jaunu logu daļai, kam Uw lielāka nekā 1 W/m²K. Tādus logus joprojām izvēlas, lūkojot lētāko risinājumu, nevērtējot ieguldījumu ilglaicīgu atdevi. Energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu gaitā aicinu atbildīgi izvērtēt, vai nākamajos 30 gados nevajadzētu logus ar labāku Uw. Samazinot U no 1,4 uz 0,8 (par 0,6 W/m²K), uz vienu loga kvadrātmetru ieguvums gadā ir nedaudz vairāk par 60 kWh/m². Tipiskai deviņstāvu mājai ar vienu kāpņu telpu logu laukums ir aptuveni 350–400 m², un enerģijas ietaupījums šajā gadījumā būtu ap 22 MWh. Pārrēķinot uz vispārzināmu mērvienību mājokļa energoefektivitātes novērtējumā, tās ir vismaz 10 kWh/m² gadā.
Profili, stikla atdalītāji un stiklojums
Skaidrības labad detalizētāk jāizstāsta par logu siltumtehniku nodrošinošajām komponentēm. Pašlaik tipiskas profilu Uf vērtības ir 0,8– 1,4 W/m²/K. Vienlaikus ir skaidri izteikta segmentācija – plašam lietojumam tiek izmantoti profili ar Uf 1,0–1,4 W/m²K. Paaugstinātām prasībām ir profili līdz pat 0,7 W/m²K. Sagaidāms, ka izmantojamo profilu portfelī pieaugs labāku, siltāku risinājumu īpatsvars.
Otra nepelnīti nenovērtēta loga sastāvdaļa ir stikla atdalītājs. Agrāk tas bija no alumīnija ar lineāro siltumvadītspēju PsiG=0,08 W/mK. Mūsdienās stikla atdalītājs nereti ir no polimēru materiāliem ar PsiG=0,04 W/mK un labāku. Tas nodrošina divreiz zemāku siltumvadītspēju kritiskajā loga zonā pa perimetru un loga kopējā siltumcaurlaidības rādītājā dod uzlabojumu par vairāk nekā 10%. Siltajiem atdalītājiem vajadzētu turpmāk kļūt par standarta risinājumu stikla pakešu izgatavošanā.
Trešā un visnozīmīgākā loga sastāvdaļa – stiklojums. Ja kā atskaites punktu pieņemam primitīvu divu stiklu paketi ar alumīnija atdalītāju bez selektīviem pārklājumiem Ug=2,7W/m²K, tad tipiska mūsdienīgu logu stikla pakete sastāvēs no trim stikla slāņiem ar polimēru kompozīta materiālu atdalītāju, diviem selektīvi atstarojošajiem pārklājumiem uz stikla un starpstiklu telpas pildījuma ar inerto gāzi (parasti argons). Šāda stiklojuma Ug ir līdz pat 0,5 W/m²K.
.png)
Tātad no siltumtehniskā viedokļa uzlabojums ir vairāk nekā pieckārtīgs. Tomēr ar Ug vērtības samazinājumu vajadzētu uzmanīties, jo tas ir apgriezti proporcionāls citam svarīgam stiklojuma raksturlielumam – starojuma enerģijas caurlaidības koeficientam g. Respektīvi, ja stiklojums ir ar zemāku siltumcaurlaidību, tas arī mazāk ielaidīs telpās siltuma starojumu un redzamo gaismu no ārpuses. Harmoniskam risinājumam jāsabalansē enerģijas zudumu samazināšana (zemāks Ug) un enerģijas guvumu palielināšana (lielāks g koeficients, vismaz 0,5 jeb 50%). Piemēram, logiem pasīvās ēkas dienvidu pusē jābūt ar pozitīvu enerģijas bilanci. Šī enerģijas avota pieejamību nevajadzētu ignorēt un vairāk lietot, specificējot projektos arī stiklojuma g koeficientu.
Vienlaikus stiklojums arī ir galvenā komponente, kas nodrošina logu skaņas izolāciju un drošību. Šīs īpašības, liekas, ir stabilas jau ilgāku laiku, un nav redzamu tendenču tās tālāk kardināli uzlabot. Jāatceras, ka uzlabota skaņas izolācija un drošāks stiklojums bieži vien ierobežo iespējas iegūt augstākos enerģijas ietaupījuma (Ug) guvumu (g koeficients) rādītājus.
Montāža – vēl ir, ko uzlabot
Paredzētās logu veiktspējas ilglaicīgai nodrošināšanai ārkārtīgi svarīga ir montāža. Pēdējo gadu laikā ievērojami lielāka uzmanība tiek pievērsta kvalitatīvākai logu iebūvei un montāžas kontrolei. Daudzi logu ražotāji savu konstrukciju iebūvei piedāvā un izmanto siltos palīgprofilus. Tādējādi kritiskās vietas, kā, piemēram, palodzes zona vai paplatinātāji, vairs nav tik bīstami auksti un samazina kondensāta rašanās riskus. Tas ir īpaši svarīgi mūsdienu arhitektoniskajiem risinājumiem, kur stiklotās konstrukcijas ir līdz grīdai.
Kopumā jāatzīst, ka logu montāžas uzlabošanā ir vēl liels potenciāls. Svarīgi, lai logu stiprināšana un blīvēšana notiek saskaņā ar ražotāju priekšrakstiem, un tad kā nākamais solis būtu inovatīvu materiālu lietošana vēl labāku un ilgmūžīgāku rezultātu sasniegšanai.
Mainot logus – īpaši renovācijas projektos –, svarīgi ir saglabāt ēkas ventilācijas sistēmas darbību. Sava veida palīdzību te nodrošina logos integrēta gaisa pieplūde. Tā var būt regulējama, pašregulējoša, noslēdzama, ar filtrējošu elementu. Pieņemot, ka vēl ilgi būs jāmaina logi mājokļos bez centralizētas ventilācijas sistēmas, gaisa pieplūdes risinājumi logos ir viens no priekšnosacījumiem elementāras gaisa apmaiņas nodrošināšanai. Tas pats par sevi negarantē ventilāciju, taču ir viens no būtiskiem gaisa apmaiņas sistēmas elementiem.
Mēģinājumi ieviest lokālus ventilācijas elementus ar siltuma atguves iespējām Latvijas klimatiskajos apstākļos diemžēl nav īsti attaisnojušies.
Digitāli risinājumi un aprites ekonomika
Citi jaunumi logu segmentā saistīti ar digitāliem risinājumiem, kas vērsti uz drošību un privātumu – piemēram, risinājumi ar bezvadu sistēmām, preventīva signalizācija, stiklojuma caurspīdīguma pārslēgšana uz matētu vai pakāpeniska aptumšošana u. c. Šādi digitāli risinājumi jau pieejami, un ar laiku izmaksu ziņā tie kļūs vēl pieņemamāki un nodrošinās arvien labākus tehniskos rādītājus.
Pie logu digitalizācijas tēmas pieminama arī tā sauktā loga ID. Ar to saprotam mazu uzlīmi uz katra loga neuzkrītošā vietā ar QR kodu. Nolasot tas aizved pie sava veida loga pases, tādējādi loga sastāvdaļas, izmēri, veiktspēja, kā arī loga ražotājs un tā kontakti ir pāris viedtālruņa pieskārienu attālumā.
Gan vienkārši logi, gan logi ar sarežģītu aprīkojumu prasa regulāru apkopi – vismaz reizi gadā būtu jāpārbauda, jānotīra, jāapkopj aplodas un mehānismi, tie arī jāieeļļo. Gaisa ieplūdes filtri jāmaina/jātīra vēl biežāk, jo netīri tie nenodrošinās nekādu gaisa pieplūdi. Par to visu ļoti bieži tiek aizmirsts, un logu kalpošanas laiks būtiski samazinās, tie pareizi nefunkcionē.
Pēdējais un nebūt ne mazsvarīgākais logu nozarē ir aprites ekonomikas nodrošināšana jeb recycling. Līdz šim aprites ekonomika logu biznesā netika īpaši akcentēta. Taču ir laiks to nopietni apsvērt, izvēloties logus. Drīzā nākotnē nonāksim pie situācijas, kad nojaucamās būvkonstrukcijas būs reāli jāsašķiro un jānodod pārstrādei. Patlaban aktīvi notiek ieinteresēto tirgus dalībnieku rosība un gatavošanās praktiskai darbībai.
Tas nozīmē, ka ikviens logs, kas tiks demontēts, nonāks pie pārstrādes uzņēmuma, tiks sadalīts komponentēs un nodots tālākai pārstrādei, atgriežot materiālus logu sastāvdaļās (PVC) vai citos produktos (stikls, tērauds, alumīnijs, koks). Tādēļ ir svarīgi izvērtēt logu kopējo ietekmi uz vidi un iespējas to atkārtotai izmantošanai (ražošanas atlikumiem) pēc ekspluatācijas beigām.
Teksts: Aldis Sirmačs,
SIA REHAU valdes priekšsēdētājs
