Latvijas augstākās klases jeb premium privātmāju tirgū nozīmīgākāko lomu joprojām ieņem Jūrmala. Šogad pirmajos sešos mēnešos kūrortpilsētā notikuši 12 premium privātmāju darījumi 10.2 milj. eiro vērībā jeb 70% no visiem premium māju pirkumiem valstī.
Par to liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma „Baltic Sotheby’s International Realty” veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2020. gada pirmajā pusgadā trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā. Datu apkopojumā pētīta informācija par dzīvokļiem un apbūvējamo zemi vērtībā virs 150 000 eiro un privātmājām, kas maksājušas dārgāk nekā 350 000 eiro.
Šai pusgadā piedzīvotā vīrusa pandēmija atstājusi zināmu iespaidu arī uz premium privātmāju darījumiem: 6 mēnešos kopumā fiksēti 17 premium privātmāju pirkumi par kopējo summu 12.4 milj. eiro, kas salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, ir par 7 darījumiem mazāk jeb par 4.1 milj. eiro mazākās darījumu summās. Tiesa, ja salīdzinām šī pusgada datus ar senākiem datiem, redzams, ka pirms pāris gadiem - 2018. gada 6 mēnešos - kopumā tika iegādāts vēl mazāk premium privātmāju - 15.
Vestards Rozenbergs, „Baltic Sotheby’s International Realty”līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs: „Mūsu pētījums par premium īpašumu tirgu Latvijā šajā pusgadā rāda, ka valdības lēmumi dažkārt atstāj daudz lielāku efektu uz nekustamā īpašuma tirgu nekā vīrusa pandēmija. Lai gan šogad, salīdzinot ar attiecīgu laika posmu pērn, kopumā premium tirgū ir bijis par ceturtdaļu mazāka aktivitāte – 238 darījumi par kopējo summu 64.4 milj. eiro, un darījumu vidējā darījuma vērtība samazinājās nedaudz - par 5.6 %, tad 2015. gadā, pēc valdības pieņemtajiem grozījumiem termiņuzturēšanās atļauju noteikumos, kas jūtami ierobežoja premium darījumu veikšanu ārvalstniekiem, darījumu skaits bija jūtami mazāks – 215. Nogaidoša klientu pozīcija un mazāks premium īpašumu darījumu skaits šai pusgadā nav tikai Latvijas fenomens. Arī pasaulē pandēmijas radītā nenoteiktība, dažādi ierobežojumi ir viesuši zināmas korekcijas šajā tirgū, un ir apgrūtinājuši darījumu veikšanu. Bija redzams, ka ne tikai biržu darījumos, bet arī nekustamā īpašuma tirgū pircēji, kas varēja nogaidīt ar darījumu veikšanu, to darīja: vai nu gaidot situācijas normalizēšanos, vai arī cenas kritumu. Lielām cenu korekcijām uz leju Latvijas premium tirgū neredzu pamata, jo arī pašlaik augstākās klases īpašumu cenas ir adekvātas attiecībā pret to kvalitāti. Izteikt prognozes par šī gada otro pusi ir diezgan grūti, joprojām ir daudz nezināmo: kā turpmāk pasaulē un Latvijā tiks ierobežots vīruss, vai ierobežojumi tiks mīkstināti vai arī pastiprināti. Tomēr šīs vasaras sākumā jau jutām, ka klientu aktivitāte palielinās, arī banku pārstāvji novēro klientu intereses atjaunošanos iepriekšējos līmeņos. Arī dažviet pasaulē jau maijā nekustamā īpašuma tirgus atgriezās gada sākuma pozīcijās un pat uzrādīja izaugsmi, kas liek domāt, ka klientu optimisms atjaunojas. Tas ir svarīgi, jo īpašumu tirgus un norises tajā ir cieši saistītas ar ekonomikas veselību un „pašsajūtu”. Ieguldījumi premium īpašumos kā vērtīgā, ilgtermiņa aktīvā savu aktualitāti noteikti nezaudēs.”
Latvijas premium īpašumu tirgū allaž lielāko daļu darījumu veidojuši augstākās klases dzīvokļu pirkumi, kam sekoja privātmāju darījumi. Šogad premium privātmāju darījumi bija 7 % no kopējā premium darījumu skaita jeb naudas izteiksmē – ap 20 % no kopējās premium īpašumu darījumu vērtības.
Augstākās klases privātmāju tirgū nozīmīgākais tirgus joprojām saglabājas Jūrmalā. Šī gada pirmajā pusē kūrortpilsētā iegādāti īpašumi 10.2 milj. eiro vērtībā, kas, lai arī joprojām ir lielākais šī tirgus segments – 70 % no kopējā premium privātmāju tirgus, tas ir samazinājies par 2.6 milj. eiro, salīdzinot ar gadu iepriekš. Šo vērtību veidoja 12 darījumi, kas ir par trim māju pirkumiem mazāk nekā pirms gada. Jūrmalā privātmājas joprojām vidēji maksā 850 000 eiro. Kūrortpilsētas premium tirgus tradicionāli ir bijis vairāk orientēts uz augstākas maksātspējas klases klientiem, kas liek secināt, ka pietiekoši noturīgā aktivitāte premium privātmāju segmentā kūrortpilsētā likusi klientiem apsvērt to par iespēju kā drošu vietu kur „pārziemot Covid-19”.
Rīgā premium privātmāju tirgū novērojams neliels darījumu summas pieaugums no 822 500 eiro iepriekšējā gada sākumā uz 900 000 eiro šogad. Šo statistiku gan veido tikai divi darījumi gan šogad, gan pērn. Tirgus dalībniekiem mazāk interesantas šogad bija Pierīgas privātmājas. Šajā teritorijā iegādātas 3 mājas par kopējo vērtību 1.3 milj. eiro (salīdzinot ar gadu iepriekš: 7 mājas 2.8 milj. eiro kopsummā).
Ilze Mazurenko, „Baltic Sotheby’s International Realty” līdzīpašniece un valdes locekle: „Šī gada notikumi viesa korekcijas ne tikai klientu paradumos, bet arī īpašumu pārdevēju ikdienā. Ceļošanas un kontaktēšanās ierobežojumi apgrūtināja un paildzināja darījumu veikšanu: ārvalstniekiem tagad ir grūtāk pārvietoties un klātienē apskatīt iecerēto īpašumu, bet vietējais klients, kas jau tā rūpīgi apsvēra premium īpašumu iegādi, iespējams, šajā laikā savus brīvos līdzekļus novirzīja savas uzņēmējdarbības stabilizēšanai. Šis gads arī mums ir licis kļūt fleksiblākiem un apgūt daudz jauna: t.sk., izmantot jaunākās tehnoloģijas darbā ar klientiem. Arvien vairāk tika izmantotas īpašumu virtuālās tūres, ļaujot iepazīties ar īpašumiem, klāt neesot. Tāpat šis pusgads klientiem lika pārvērtēt savu īpašumu nozīmi: mājas kļuva par drošo patvērumu. Tāpēc, iespējams, mazāk līdzekļu tika ieguldīts premium īpašumos investīciju izvietošanas veidā, bet tika iegādāti īpašumi pašu vajadzībām, ļaujot izolēties. Paredzu, ka premium privātmāju iegādes aktualitāte noteikti nemazināsies, jo jaunā realitātē cilvēkiem ir nepieciešami plašāki īpašumi, ko novērtējam, kad visiem mājiniekiem jāuzturas vienkopus un jāstrādā attālināti. Tāpat tiek novērtēta plaša, zaļa ārtelpa, kas ļauj justies tuvāk dabai. Teiciens „Mans nams, mana pils” no veselības drošības viedokļa šogad ir kļuvis ļoti aktuāls.”
To, ka nekustamo īpašumu, t.sk., premium, tirgus aktivitāte atjaunojas, apliecina arī banku sektors.
SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars: „Gada pirmajos divos mēnešos Latvijas mājokļu tirgū mēs redzējām ļoti labu aktivitāti: tādu, kāda tā ir bijusi pēdējo gadu laikā. Ļoti strauja sabremzēšanās notika, iestājoties ar COVID saistītiem ierobežojumiem marta otrajā pusē un aprīlī. Savukārt maija otrajā pusē ievērojams aktivitātes pieaugums. Tas apliecina, ka šis gads ir ļoti mainīgs, bet klientu uzvedība un pieprasījums seko fona informācijai – lielāka nenoteiktība nozīmē lielāku piesardzību.
Jūlijā hipotekārās kreditēšanas jomā esam atgriezušies gada sākuma līmenī. Es teiktu: jūlijā mājokļu kreditēšanā esam aptuveni 10-20% zem pērnā gada jūlija līmeņa.
Pārdevēji ir kļuvuši elastīgāki sarunās par īpašumu cenu, bet mēs neredzam, ka īpašumi tiktu pārdoti par ļoti zemu cenu. Ir lielāka interese par relatīvi nelielām privātmājām Pierīgā. Īpašumi, kas tika pirkti kā bizness - īstermiņa nomai, ir kļuvuši mazāk interesanti.”
Runājot par premium īpašumu segmentu, bankas eksperts atzīst, ka tas ir specifisks, „jo cilvēki, kuri var atļauties pirkt ekskluzīvus aktīvus, visbiežāk to dara par saviem līdzekļiem”. Viņš atzīst, ka COVID laikā novērots, ka ir pieaudzis darījumu skaits ar dārgām privātmājām Jūrmalā un Pierīgā, kad klienti pēc ilgstošiem meklējumiem atraduši cenas ziņā pieejamus īpašumus, „un mēs esam līdzfinansējuši šos pirkumus. Vismaz pāris darījumus esam pamanījuši gan maijā, gan jūnijā”. „Mūsu novērojumi rāda, ka vidēji turīgie un turīgie klienti tieši ir aktīvākie pircēji tirgus korekcijas laikā. Darījumu aktivitātes korekcija lielāka bija tieši ekonomiskajā segmentā,” secina viņš.
Izsakot prognozes otrajam pusgadam mājokļu tirgū, t.sk., premium segmentā, A. Škapars saka: „Jūlijs pārsteidza mūs ar ļoti labu rezultātu. Tagad viss būs atkarīgs no tā, kā globāli veiksies ar infekcijas ierobežošanu. Mums jārēķinās, ka jebkādu ierobežojumu ieviešana nes līdzi patērētāju uzvedības maiņu un ekonomikas bremzēšanos. Savukārt, ja mēs kopīgi spēsim vadīt procesu, kā Baltijas valstis to darīja visu pavasari, tad, domāju, mēs varam cerēt gada beigās fiksēt relatīvi nelielu kritumu pret pagājušo gadu, kas uz Eiropas fona būtu ļoti labs sniegums.”
