Kad pēdējā laikā tiek rīkoti kādi nozīmīgi metu konkursi, visticamāk, ka uzvarētāju vidū atkal būs manāmi „RUUME arhitekti”. Tā ir īsti saliedēta komanda, tālab arī šajā intervijā piedalās visi biroja līdzīpašnieki – Oskars Vāvere, Līva Nordmane un Liene Adumāne-Vāvere. Viņi ir trīs arhitekti, kas visos projektos ir iesaistījušies kopā.
„RUUME arhitekti” ir tikai pieci gadi, bet šajā īsajā laikposmā esat izdarījuši gana daudz, turklāt biroja vārds jau izskanējis ne tikai Latvijā, bet arī ārpus mūsu valsts robežām – Igaunijā, Somijā. Kas ir jūsu veiksmes atslēdziņa – vai komanda?
Oskars Vāvere: Protams, tā ir komanda!
Liene Adumāne-Vāvere: Man arī tā šķiet. Mēs ļoti koncentrējamies uz to, lai mūsu projektos būtu iesaistīti visi biroja darbinieki. Meklējam veidus, kā veiksmīgi sastrādāties, rīkojam darbseminārus. Tāpat mūs vieno kopīga vīzija un mērķi, uz kuriem ejam. Un tad jau projekti ir tikai loģisks komandas darba rezultāts.
Birojā visi esat gados jauni, praktiski vienā laikā dzimuši un studējuši.
O. V.: Tā nu ir gadījies, ka mēs – tie partneri, kas izveidojām šo biroju, – esam kursabiedri. Tad palēnām mums pievienojās studiju biedri, kas studējuši vai nu kādu kursu augstāk, vai zemāk. Tā radās mūsu komandas kodols. Tā kā visi esam vienaudži, mums savstarpēji ir ļoti viegli komunicēt. Bieži saprotamies pat no pusvārda. Arī dzīves uzskati mums sakrīt. Pēdējā laikā mūsu birojā ir uzsākuši strādāt citi profesionāļi un arī jaunie arhitekti, kas dzimuši 2000. gados.
Tātad visi esat studējuši Rīgas Tehniskajā universitātē?
O. V.: Jā. Esam bijuši arī ERASMUS programmās dažādās Eiropas universitātēs.
Jūsu biroja Facebook lapā ir ievietots aicinājums pieteikties jaunajiem arhitektiem.
L. A.-V.: Birojā līdz šim esam bijuši ne vairāk par desmit. Bet nu jau lēnām kāpinām savus apgriezienus un piedalāmies daudzos konkursos. Līdz ar to aug arī projektu skaits, tāpēc meklējam papildspēkus. Līdzīgi domājošos.
O. V.: Mūsu biroja e-pastā nepārtraukti pienāk dažādu profesionāļu pieteikumi. Izskatām visus, taču uz interviju paaicinām tos kandidātus, kas šķiet atbilstošāki. Vasaras sākumā daudzi studenti interesējās par prakses vietu.
Foto: Zaķusalas teritorijas attīstības vizija | RUUME arhitekti
„RUUME arhitekti” primārā interese ir lielie mērogi – vērienīgi teritoriju plānojumi.
Līva Nordmane: Savu darbību aizsākām tieši ar liela mēroga projektiem. Viens no pirmajiem bija Zaķusalā. Attīstoties tās teritorijai, ir radušies apstākļi vērienīgiem darbiem. Šobrīd lielākā daļa no aktuālajiem projektēšanas stadijā esošajiem projektiem ir tādi, kuri paredz risinājumus nevis vienam kvartālam, bet vairākiem un videi starp ēkām. Un tie paver daudzpusīgas iespējas.
Zaķusala, kur darbojās attīstītājs un būvnieks SIA „Merks”, ir plaša teritorija starp Salu tiltu un televīzijas torni, tie ir vairāki hektāri. 2016. gadā šai vietai tika izstrādāta attīstības vīzija. Bija atklāts metu konkurss, kurā „RUUME arhitekti” uzvarēja. Tagad norit projektēšanas darbi pirmajiem kvartāliem – pārsvarā tur būs dzīvokļu nami.
Ko pozicionē/nozīmē jūsu arhitektu biroja nosaukums „RUUME”?
L. A.-V.: Sākotnēji metu un citos atklātos konkursos piedalījāmies bez nosaukuma, bijām vienkārši personu apvienība. Drīz vien mums diezgan strauji sāka veikties (kaut vai tajā pašā Zaķusalas projektā, kurā uzvarējām), un bija pienācis brīdis sevi nodefinēt par biroju. Rūme kā telpa, un to apzīmē tāds labskanīgs vārds. Un nosaukums RUUME ir viegli lasāms un uztverams ne tikai latviski, bet arī citās valodās. Turklāt mums bija iecere, ka varētu ņemt dalību konkursos arī Igaunijā un citviet ārvalstīs.
Pēdējos gados esat vieni no aktīvākajiem un arī veiksmīgākajiem arhitektūras konkursu dalībniekiem. Kurš, jūsuprāt, ir tas saistošākais, kurā esat piedalījušies?
L. A.-V.: Droši var apgalvot, ka tie konkursi, kurus nepalaižam garām, šobrīd arī šķiet visaktuālākie un interesantākie. Atskatoties ir grūti pateikt, kurš ir bijis nozīmīgākais. Pašlaik tas noteikti ir „Zunda” teritorijas konkurss – atklāto metu konkursā kļuvām par 1. vietas ieguvējiem. Tikko noslēdzās „Kimmel” kvartāla arhitektūras metu konkurss, tur mums 2. vieta. No agrākajiem var minēt Zaķusalas teritorijas attīstības un arī Viesturdārza ēku konkursus, kuros mēs uzvarējām un radām arī iespēju realizēt savu projektu dzīvē.
Foto: Latvijas Paralimpisko sporta centrs vizaulizācijas | RUUME arhitekti
O. V.: Ir vērts pieminēt arī Paralimpisko centru Bišumuižā. Tajā startējām kopā ar kolēģiem no ārvalstīm, tai skaitā ar latviešiem, kas strādā birojos ārzemēs. Šis projekts bija neparasts gan tā funkcijas dēļ, gan arī tādēļ, ka vajadzēja rast risinājumu lielai teritorijai ar savdabīgu vides pieejamību un specifisku tās lietotāju. Tas bija ļoti pievilcīgi.
L. N.: Visi minētie objekti ir tāda apjoma projekti, kas izraisa krietni plašu rezonansi. Tie ietver telpu, kurā ēka ir tikai viena no sastāvdaļām.Tās ir gan publiskas ēkas un infrastruktūra ap tām, gan dzīvojamās ēkas, kurās iekļaujas to labiekārtojums un dažādi citi risinājumi. Tās var būt paredzētas kā sabiedriskajam labumam, tā arī pilsētvidei. Jā, šādi projektiir mums saistoši.
Viens no vērienīgākajiem projektiem tātad ir Viesturdārza kvartāls – jauns dzīvojamo ēku projekts Rīgā. Par to „RUUME arhitekti” ieguva Latvijas Arhitektūras gada balvu 2020. Ēkas arhitektonisko veidolu nosaka gan unikālā pilsētbūvnieciskā situācija un atrašanās vieta tieši blakus vecākajam Rīgas parkam – Viesturdārzam, gan arī eklektiskā klusā centra apbūve.
Viesturdārza kvartāls | Foto: Tõnu Tunnel
Apskatīt projektu | Viesturdārza kvartāls
L. A.-V.: Viesturdārza kvartāls mūsu birojam ir bijis liels un ļoti svarīgs projekts. Tas atrodas vietā, kur bija jārisina dažādu plūsmu un apbūves situāciju problēmas. Mūsu piedāvājums bija labs ar to, ka uzsvērām salīdzinoši askētisku, mierīgu un rīdzinieku dzīvesveidam atbilstošu pilsētvidi. Mēs negribējām īpaši izcelties ar arhitektūru, drīzāk mēģinājām iekļauties kopējā Rīgas kvartālu un iekškvartālu struktūrā – gan ievērojot to mērogus, gan arī ēku augstumu. Papildus tam piešķīrām šai vietai arī mūsdienīgas kvalitātes – dažādas labiekārtotas zonas, kas ir atšķirīgas. Tas attiecas arī uz dzīvokļiem. Tās tātad ir dzīvojamās telpas ar komercplatībām pirmajos stāvos. Tām vienmēr ir kādas ērtas piekļuves zonas, ielas ar „kabatām”, kur var novietot galdiņus. Visiem dzīvokļiem veidojām privātas ārtelpas, balkonus, lodžijas, terases. Šajā projektā centāmies ielikt maksimāli daudz dažādu iespēju un lielu dažādību, vienlaikus pārāk nesaraibinot kopējo ēkas tēlu un struktūru. Šķiet, tādēļ projekts ir tik veiksmīgs. Pirmajā kārtā ir pārdoti pilnīgi visi dzīvokļi, bet otrajā šobrīd jau liela daļa ir rezervēta, lai gan pabeigts tikai nulles (pazemes autostāvvieta) cikls. Mūsuprāt, tā vieta un sajūtas, kas tajā rodas, ir tuvas un saprotamas rīdziniekiem.
Foto: "Zunda parks" teritorijas attīstības vīzija | RUUME arhitekti
Jau nedaudz pieskārāmies Zundas teritorijas apbūvei. Noslēdzoties starptautiskam metu konkursam, par labāko no 14 iesniegtajiem piedāvājumiem žūrija atzinusi SIA „RUUME arhitekti” un SIA „K FORMA” redzējumu, kas paredz gandrīz astoņus hektārus lielo teritoriju Daugavgrīvas ielā 31 pārvērst par mūsdienīgu daudzfunkcionālu komerciālo un dzīvojamo ēku kvartālu, nodrošinot labiekārtotu pilsētvidi ar ērtu loģistiku un satiksmes organizāciju.
O. V.: „K Forma” ir būvkonstruktoru birojs, viņi pieslēdzās kā konsultanti. Tas bija atklāts metu konkurss, kurā bija daudz dalībnieku, tostarp arī no Lietuvas, Dānijas, Spānijas, Francijas. Un bija arī, protams, vairāki Latvijas biroji.
Un tā teritorija jau arī tāda ļoti īpaša!
O. V.: Jā, tāir ļoti liela – pie Zunda kanāla. No otras puses to norobežo Daugavgrīvas iela, kas ved uz Rīgas centru un ir ar ļoti intensīvu satiksmi. Jācer, ka nākotnē satiksme mazināsies. Tur blakus ir ļoti augstas celtnes, kā arī Rīgas Tehniskās universitātes komplekss Ķīpsalā. Savukārt uz Bolderājas pusi ir ļoti liela rūpnieciska teritorija un arī biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola RISEBA. Tā kā teritorija ir plaša un ar ļoti daudziem ietekmējošiem faktoriem, bija jādarbojas ar vērienu. Varētu pat teikt – jāveido pilsētas telpa. Tāda maza pilsēta. Liela loma bija videi starp ēkām. Pat nonācām līdz ēku skiču stadijai. Jāteic, ka šādi projekti mums ļoti patīk. Pati ēka tādos kļūst tikai par pēdējo posmu.
L. N.: No pilsētbūvnieciskā viedokļa šis konkurss bija viens no vislielākajiem izaicinājumiem, jo, radot jauno teritorijas tēlu, vienlaikus bija jāatrisina ļoti daudz problēmu. Reti kad ir tik daudz ārējo apstākļu, kas apvienotos vienkopus. Mūsu uzdevums bija, ņemot vērā visus aspektus, piešķirt vietai citu raksturu.
Foto: "Kimmel" kvartāla attīstības vīzija | RUUME arhitekti
Jau runājām, ka „RUUME arhitekti” izcīnījuši 2. vietu „Kimmel” kvartāla arhitektūras metu konkursā. Tas paredz radīt rosīgu vietu uzņēmējdarbībai, atpūtai un kultūrai, kā arī savienos jaunas telpiskās un pilsētvides kvalitātes.
L. A.-V.: Jā, mēs ieguvām 2.vietu. Tas gan ir salīdzinoši mazāks projekts par „Zundu”. Turpat netālu atradās mūsu birojs – tā ir vieta, kas ikdienā tik ļoti bieži šķērsota. Bet ilgi stāvējusi pamesta. Pie šī projekta nopietni strādājām aptuveni trīs mēnešus, pat pieaicinājām nepieciešamos speciālistus, lai mūsu komanda būtu multidisciplināra, – būvkonstrukciju firmu un arī Dāvi Gasulu. Mūsu projekts izcēlās ar to, ka gan ēku arhitektūra, gan pilsētbūvnieciskie risinājumi – laukumi, skvēri – bija liels devums publiskās pilsētvides attīstībai. Ļoti daudz domājām par atvērtību pret pilsētu, par dažādām sasaistēm un funkcijām, kas nepieciešamas šim kvartālam, lai kļūtu par apkārtnes papildu ieguvumu. Esam ļoti priecīgi, ka mūsu darbu augstu novērtēja. Tajā ir ieguldīta ļoti liela enerģija. Un rezultāts ir izdevies kvalitatīvs un inovatīvs. Šis konkurss bija starptautisks, tajā piedalījās dalībnieki arī no ārvalstīm, piemēram, biroji „Zaha Hadid architects” un „White architects”.
Oskar, jūs kopā ar arhitektiem Andri Kronbergu, Ilzi Liepiņu, Evelīnu Ozolu, mākslinieku Ēriku Boži, rakstnieci un dzejnieci Ingu Gaili, kā arī režisoru Uģi Olti esat Latvijas Arhitektūras gada balvas 2021 atlases žūrijas sastāvā. Par Arhitektūras gada balvu sacentīsies 11 žūrijas izvirzīti nominanti.
O. V.: Jau pavasarī mums bija Zoom mītiņi,kuros daudz diskutējām, arī par to, kādā virzienā šogad tiks meklēts arhitektūras balvas ieguvējs. Vasaras vidū – pēc Jāņiem – noslēdzās pieteikšanās, un tad varējām digitāli aplūkot visus konkursam izvirzītos darbus. Pēc tam tika plānoti maršruti to apskatei – žūrija šoreiz izlēma, ka objekti ir jāapskata dzīvē. Divas nedēļas braukājām, lai visus redzētu. Pēc garām diskusijām radām kopsaucēju, un nule kā publiski tika paziņoti 11 finālisti. Jāteic gan, ka tos izvēlēties nebija viegli, jo bija ļoti daudz labu darbu. Šogad bija pieteiktas vairākas augsta līmeņa privātmājas.
Un vēl noteikti jāpiemin, ka šī gada tēma ir „Kopā būt”.
O. V.: Tas nedaudz reflektē ar šo pusotru gadu, kas pavadīts Covid-19 apstākļos, ar to situāciju, kāda bija mūsu sadzīvē. Cilvēkiem joprojām ir vēlme tikties, vienam otru sastapt, komunicēt. Nākotnē, kad visa ierastā ikdiena būs atgriezusies, šī noteikti būs aktuāla tēma.
Covid-19 pandēmija taču ietekmējusi jūs kā arhitektus, kā arhitektu biroju!
L. N.: Nu jau ir pāris mēneši, kopš esam atgriezušies telpās. Un esam ļoti priecīgi par to. Tā tomēr ir ļoti liela atšķirība – strādāt klātienē vai attālināti.
Kādi ir jūsu arhitektu biroja tuvākie plāni?
L. A.-V.: Ceram, ka arī turpmāk mums veiksies tikpat labi kā līdz šim, varbūt pat vēl sekmīgāk. Esam nolēmuši piedalīties starptautiskos konkursos un tādējādi paplašināt savu redzesloku un iespējas darboties. Protams, labprāt attīstām arī dažādus vietējos projektus – gan attiecībā uz dzīvojamām un biroja ēkām, gan arī ar kvartālu tālākveidi. Mēs stiprinām savu komandu, lai būtu konkurētspējīgi tirgū un lai mūsu zināšanas būtu noderīgas attīstītājiem un investoriem pilsētvides radīšanā un veiksmīgu projektu īstenošanā. Ļoti gaidām publiskos, tajā skaitā Rīgas koncertzāles, konkursus. Esam ieinteresēti, lai arī publiskajā sektorā vairāk tiktu izsludināti atklātie metu konkursi vai atklātie konkursi vispār. Šī ir joma, kurā gan mēs, gan arī citi biroji varam pierādīt sevi – mums ir, ko piedāvāt. Un šāda savstarpēja spēkošanās jārīko biežāk un regulārāk, lai mēs varētu izmantot iespēju pilnveidot Latvijas arhitektūras telpu.
Teksts: Ilona Noriete
