Šobrīd dzīvojamo telpu īri regulē Augstākās Padomes 1993. gadā pieņemtais likums „Par dzīvojamo telpu īri”. Kopš šā likuma pieņemšanas ir pagājuši vairāk kā 25 gadi, līdz ar to tas vairs neatbilst šī brīža ekonomiskajai un sociālajai situācijai. Kā galvenās šobrīd esošās problēmas jāmin, ka izīrētājam ir augsti riski, ka īrnieks nenorēķināsies par īri vai saistītiem izdevumiem, kā arī nesamērīgi ilgstošs strīdu risināšanas process. Tas, savukārt, ir radījis situāciju, ka netiek būvētas dzīvojamās mājas ar mērķi tās izīrēt, bet tie dzīvokļi, kas tiek izīrēti, īrniekiem tiek piedāvāti par neatbilstoši augstu cenu, īsiem īres līguma termiņiem, bieži vien pat nenoslēdzot rakstveida līgumu.
Ar mērķi veicināt mājokļu pieejamību un īres namu būvniecību Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums”.
Lai samazinātu iespējamos riskus gan īrniekiem, gan izīrētājiem, likumprojekts paredz, ka īres līgumi būs reģistrējami zemesgrāmatā. Tas ļaus piemērot saistību bezstrīdus izpildi par šādiem jautājumiem:
- īrnieka pienākumu termiņa notecējuma dēļ atstāt īrēto dzīvojamo telpu;
- īres maksas parādu;
- īrnieka pienākumu atstāt īrēto dzīvojamo telpu, ja zemesgrāmatā neierakstīta īres līguma darbības laikā tiek atsavināts izīrētais īpašums. Turpretī, ja īres līgums būs ierakstīts zemesgrāmatā, tas būs saistošs jaunajam dzīvojamās telpas īpašniekam.
Šāds risinājums ļaus būtiski samazināt tiesvedības ilgumu, kas šobrīd var ilgt pat vairākus gadus. Vienlaikus tas ļaus arī izskaust fiktīvos īres līgumus, kā arī pasargāt godprātīgos īrniekus izīrētāja maiņas gadījumā.
Lai veicinātu īres līgumu reģistrāciju zemesgrāmatā, likumprojekts paredz vienkāršotu kārtību nostiprinājumu lūgumu iesniegšanai, tostarp paredzot, ka nostiprinājuma lūgums var tikt parakstīts un iesniegts elektroniski. Bez tam likumprojekts paredz, ka nostiprinājuma lūdzēji ir atbrīvoti no izmaksām, kas ir saistītas ar nostiprinājuma lūguma apliecināšanu zemesgrāmatā.
Citas būtiskākās izmaiņas, salīdzinot ar spēkā esošo likumu ir šādas:
- Īres līgumu slēdz uz noteiktu laiku. Īres līguma termiņu nevar pagarināt, bet īres līgumu var noslēgt no jauna.
- Ģimenes locekļi patstāvīgas tiesības uz dzīvojamās telpas lietošanu neiegūst. Ģimenes locekļi nav solidāri atbildīgi par īres līguma saistībām.
- Izīrētājs var paaugstināt īres maksu tikai tad, ja īres līgumā ir paredzēti noteikumi un kārtība īres maksas paaugstināšanai.
Lai sagatavotos jaunajam likumā ietvertajam regulējumam, likumprojektā ir paredzēts divu gadu pārejas periods, kuram izbeidzoties, īrniekam un izīrētājam būs jānoslēdz jauns īres līgums. Šāds pienākums būs tikai gadījumā, ja īrnieks lieto dzīvojamo telpu, pamatojoties uz īres līgumu, kuru ir noslēdzis iepriekšējais izīrētājs.
Tāpat likumprojekts paredz piecu gadu pārejas periodu, kura laikā visi šobrīd noslēgtie īres līgumi būs jāreģistrē zemesgrāmatā.
Ministru kabinets 2018. gada 3. maija sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas izstrādāto Dzīvojamo telpu īres likumprojektu.
Dzīvojamo telpu īres likumprojekts Anotācija
Infografikas:
Dzīvojamo telpu īres likumprojekts
Kas jāzina ĪRNIEKAM?
Kas jāzina IZĪRĒTĀJAM?
Saistību izpilde bezstrīdus kārtībā
Prezentācija
