Turpinot Latvijas Būvniecības apvienības (LBA) uzsākto diskusiju ciklu ar būvniecības nozarē iesaistītajām pusēm par aktuālajiem nozares jautājumiem, LBA šī gada februārī rīkoja diskusiju, kurā bija uzaicināti publisko pasūtītāju pārstāvji, kā arī būvkomersanti, kuri ikdienā piedalās publiskos būvniecības iepirkumos. Diskusijas mērķis bija noskaidrot problēmjautājumus un iespējamos risinājumus, kas skar ēku energoefektivitātes uzlabošanu.
Apkopojot diskusijas dalībnieku teikto, galvenais secinājums ir nenoteiktība, procesa birokrātija un neelastība situācijās, kad objektīvu iemeslu dēļ nepieciešams veikt izmaiņas.
Ņemot vērā, ka energoefektivitātes pasākumos tiek izmantoti publiski līdzekļi, pastiprinātai kontrolei būtu jāsaglabājas, bet svarīgi to noteikt kā uz rezultātu vērstu. Atbalsta saņēmēji sagaida, ka iesniegtā pieteikuma atbilstību finansējuma, tehniskiem un lietvedības noteikumiem pārbauda viena iestāde vienu reizi, lai neveidotos situācijas, kad pārbauda dažādas iestādes daudzās kombinācijās un katrai no tām var rasties sava interpretācija.
Diskusijas rezultātā esam apkopojuši vairākus praktiskus priekšlikumus, kurus īstenojot rezultāti būtu sasniedzami ilgtermiņā, kā arī iespējamās izmaiņas normatīvajos aktos un/vai procedūrās, lai manāmus uzlabojumus varētu sasniegt jau tuvākajā laikā.
Projektu īstenošanai ir jānotiek ātrāk
Viens no šī brīža energoefektivitātes procesu klupšanas akmeņiem ir projekta realizācijas termiņi, proti, šobrīd no ieceres līdz tās realizācijai var paiet pat četri gadi. Līdz ar to procesa laikā rodas dažādi neparedzēti apstākļi, kas iespaido tālākos procesus un rezultātā var rasties sniega bumbas efekts. Labs piemērs ir Covid-19, kam sekoja karš Ukrainā un paredzams, ka dažāda veida lielāki vai mazāki notikumi būs arī visā ES fondu plānošanas periodā līdz pat 2030. gadam. Līdz ar to realizācijas termiņu samazināšana būtiski var mazināt riskus, kas saistīti ar neparedzētu ārējo apstākļu ietekmi uz projekta realizāciju. Ne visus procesus var paātrināt ar administratīvām metodēm, bet kopumā būtu jāuzstāda mērķi, kas labāk ļautu sekot līdzi procesu efektivitātei katrā no posmiem. Vēlamais termiņš tipveida māju projektam, sākot no idejas līdz realizācijai būtu divi gadi.
Diskusijā iezīmējās šādi posmi un izpildes termiņi:
1. No ieceres līdz pieejamā finansējuma apstiprināšanai – 6 mēneši.
Lai gan pirmšķietami šajā stadijā ļoti daudz atkarīgs no atbalsta saņēmēju rīcības, tomēr ir vairāki administratīvie faktori, kas būtiski to ietekmē:
• Vienkārši, saprotami un nemainīgi nosacījumi, kurus izpildot, finansējums būs pieejams vienmēr. Finansējuma pieejamība tikai noteiktu laiku (līdz konkrētā programmā beidzas nauda) vai tā apmēra ierobežojums, kas rēķināts pēc iespējams divus gadus vecām būvniecības cenām, neiedrošina vispār uzsākt procesu.
• Projekta finansēšanas nosacījumi. Šobrīd atbalsta saņēmējiem sākotnēji jāiegulda samērā liels pašu finansējums, lai procesu uzsāktu, bet grūti prognozēt vai projekts tiks apstiprināts un tā noslēgumā netiks piemērotas finanšu korekcijas (nesaistītas ar nesasniegtajiem energoefektivitātes uzlabošanas mērķiem).
2. Tehniskie priekšdarbi, projekts, tāmes, iepirkumu procedūras un līgumu noslēgšana – 6 mēneši.
Praktiskie atbalsta pasākumi:
• Atbalsts energoauditu sagatavošanā. Piemēram, sagatavots vienots energoefektivitātes aprēķina rīks tipveida daudzdzīvokļu mājām.
• Ēku siltināšanas projektu attiecināmo izmaksu aprēķiniem jāņem vērā līdz 2022. gadam realizēto tipveida ēku siltināšanas projektu aprēķini, vienlaikus jāpārskata izmaksu apmērs vismaz reizi gadā, atbilstoši tirgus situācijai.
3. Būvdarbi, pieņemšanas-nodošanas akti, norēķini – 6 līdz 12 mēneši.
Praktiskie atbalsta pasākumi:
• Saskaņošanas termiņi ar tehnisko noteikumu izdevējiem un būvvaldēm. Tipveida daudzdzīvokļu mājām nepieciešama ātrāka un vienkāršāka procedūra.
• Vienoti izmaiņu vadības noteikumi, kas jau šobrīd ir viens no lielākajiem klupšanas akmeņiem gandrīz visos publiskajos būvniecības iepirkumos. Nav lietderīgi būvniecības stadijā izmaiņas būvprojektā skaņot ar finansējuma piešķīrēja iestādi, ja izmaiņas ir saistītas ar tādiem tehniskiem iemesliem, kā, piemēram, būvprojekta realizācijas stadijā vairs netiek ražots noteikts materiāls vai ir radīti labāki tehniskie risinājumi. Uzraugošajām iestādēm jāizvairās no iejaukšanās būvniecības procesā, vienlaikus saglabājot fokusu uz projektā paredzēto mērķu izpildi.
• Energoefektivitātes programmās kā attiecināmos izdevumus jāparedz neparedzētos līdzekļus, piemēram, 10 % apmērā tipveida ēkām.
Finansējuma pieejamība
1. Definējot ēku energoefektivitātes ES līdzfinansējuma programmas līdz 2030. gadam, tām nevajadzētu būt ar zemāku finansiālo motivāciju kā programmās līdz 2020. gadam. Vienlaikus, jāpārskata jautājums par pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) iekļaušanu attiecināmās izmaksās gadījumos, kad PVN nav atgūstams. Kā piemēru var minēt AS “Attīstības finanšu institūcija Altum” (turpmāk – ALTUM) šobrīd izsludināto programmu māju visaptverošai atjaunošanu, kur nomināli norādīts, ka kapitāla atlaide ir 49 %, bet patērētājiem realitātē atbalsts sanāks apmēram 30%, ņemot vērā PVN un neattiecināmās izmaksas.
2. Lai gan ES fondu plānošanas periods ir 7 gadi, energoefektivitātes pasākumiem no ES fondu līdzekļiem līdzekļi tiek izdalīti viļņveidīgi un katrā no programmām mainās arī noteikumi. Līdz ar to process ir saraustīts. Piemēram, daudzdzīvokļu mājas siltināšanā liels darbs un laiks ir jāiegulda dzīvokļu īpašnieku pārliecināšanā, bet līdz tam brīdim konkrētā siltināšana programma ir beigusies un/vai ir jau jauna ar savādākiem nosacījumiem. Rezultātā, ar dzīvokļu īpašniekiem no jauna ir jāskaņo vai viņi vispār piekrīt uzsākt siltināšanas procesu atbilstoši jaunajiem nosacījumiem.
Risinājums būtu izveidot valsts Mājokļu energoefektivitātes fondu, kurā tiek paredzēts budžeta finansējums vairākiem gadiem uz priekšu, izstrādāti vienoti un nemainīgi noteikumi atbalsta saņemšanai, ja tiek sasniegti konkrēti energoefektivitātes kritēriji (piemēram, ALTUM atbalsta programma ar beznosacījumu atbalstu 30 % apmērā, ja tiek panākts 30 % energoefektivitātes uzlabojums apkurei). Pastāvīgi un nemainīgi finansējuma saņemšanas noteikumi dos iespēju kāpināt apjomus, bet ar nosacījumu, ka programmām nebūs liekas birokrātijas un fokuss būs uz rezultāta sasniegšanu, nevis procesu.
3. Šobrīd jau visos līmeņos tiek runāts, ka Latvijā ir lielas problēmas ar kreditēšanu, jo faktiski lielāko daļu kredītus privātpersonām komercbankas izsniedz gadījumos, kad tādā vai citādā veidā garantijas sniedz valsts ALTUM personā. Līdz ar to kritiski ir izveidot vienkāršu un pieejamu kredītresursu energoefektivitātes pasākumu realizēšanai. Risinājums varētu būt līdzīgs kā ar studiju kredītiem, kur iepirkuma procedūras rezultātā valsts noslēdza līgumu ar komercbankām, kas piedāvāja labākos nosacījumus. Vienlaicīgi tas neizslēgtu iespēju finansējumu piesaistīt arī no citiem avotiem.
Bez jau šeit uzskaitītajiem punktiem, vēl ir arī daudz citu apsvērumu, kas saistīti ne tikai ar administratīvajām procedūrām, tomēr LBA ieskatā, lai būtiski paātrinātu energoefektivitātes pasākumu realizāciju, būtu jāatrisina šādi pamatizaicinājumi – uzlabot procesu, kā nokļūt līdz finansējumam, un samazināt tehnisko birokrātiju būvdarbu laikā.
Latvijas Būvniecības apvienība ir nosūtījusi šos priekšlikumus Finanšu ministrijai, Ekonomikas ministrijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kā arī Centrālai finanšu un līgumu aģentūrai.