Latvijā mēs patērējam 53% atjaunīgās elektroenerģijas, kamēr lietuvieši – 26%, bet igauņi – 29%. Lai Latvija sasniegtu 100% atjaunīgo elektroenerģiju, nepieciešami 1,5-2 GW vēja enerģijas, kas gadā vidēji saražo ap 3,6-4,9 TWh. Šāds saražotais vēja enerģijas apjoms sniedz iespēju mums aizstāt gan elektroenerģijas importu, gan elektroenerģijas ražošanā esošo fosilo kurināmo, kā arī nodrošināt Latvijas eksporta potenciālu.
“Latvijas teritorija ir īpaši piemērota vēja parku izveidei. Pirms aktīvas attīstības uzsākšanas, svarīgi nodrošināt, ka tieši Latvijas iedzīvotāji ir tie, kuri saņem ieguvumus no mūsu zemes izmantošanas. Tāpēc jau nākamnedēļ sabiedriskajā apspriešanā nodosim Ministru kabineta noteikumus, kas paredz nodrošināt finansiālu labumu iedzīvotājiem un pašvaldībām vēja parku tuvumā. Regulējumu paredzam apstiprināt līdz Līgo svētkiem,” skaidroja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis preses brīfingā.
Vistiešāko labumu vēja parku tuvumā gūs iedzīvotāji un pašvaldības
Finansiālais labums jeb maksa tiks piemērota tajos gadījumos, kad vēja turbīnas pārsniedz 100 m augstumu, un tās atrodas 2 km attālumā no dzīvojamās ēkas. Maksa būs 2500 EUR/MW/gadā, kas tiks sadalīta divās vienādās daļās – 50% iedzīvotājiem (esošajiem ēku īpašniekiem) un 50% pašvaldībai. Pašvaldība šos līdzekļus varēs izmantot, lai īstenotu klimata un energoefektivitātes projektus, sakoptu pašvaldības infrastruktūru, veiktu ceļu un ielu remontdarbus. Minimālā maksa gadā iedzīvotājiem paredzēta vienas mēnešalgas apmērā, bet maksimālais apmērs – trīs mēnešalgas.
Finansiālais labums attieksies arī gadījumos, ja plānots palielināt esoša vēja parka jaudu. Šobrīd pie pārvades sistēmas pieslēgti trīs vēja parki, kas atrodas Ventspils reģionā.
Līdz ar vēja projektu būvniecību ieguvumus sajutīs arī pārējie Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji. Vistiešāk to savā maciņā jutīsim, samazinoties enerģijas cenai. Salīdzinājumam – vidējā elektrības cena biržā 2022. gadā bija 22 centi/kWh, pērn 9 centi/kWh. Ņemot vērā, ka vēja enerģijas pašizmaksa ir 4-7 centi kWh, pieaugot atjaunīgo energoresursu īpatsvaram mūsu enerģijas ražošanas grozā raugāmies uz elektrības cenu 5-7 centi/kWh. Savukārt uzņēmējiem lētāka enerģija ļaus palielināt konkurētspēju reģionā, bet valstij – desmitiem miljardu vērtas investīcijas, lai palielinātu valsts budžetu un līdzekļus izmantotu piemēram, skolotāju, policistu algām, labklājībai, veselībai u.c.
Energotīkla efektīvāka izmantošana ir priekšrocība
Šobrīd pie pārvades tīkla ir rezervēta 6046 MW liela jauda, no kuriem 59% – veido saules elektrostacijas, 15% – vēja elektrostacijas, savukārt dažāda veida hibrīda projekti 26%. Laikapstākļu ietekmē elektrostaciju (saule un vējš) ražošanas laik atšķiras. Piemēram, naktī, kad saules elektrostacijas nedarbojas, tīkla jaudu tajā pašā pieslēgumā var aizpildīt, piemēram, vēja elektrostacija, kura pietiekama vēja apstākļos nakts stundās var izmantot tīklu tikpat efektīvi.
Drīzumā jaunais regulējums šādu priekšrocību kombinēt atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas iekārtas ar atšķirīgiem ražošanas grafikiem būs pieejams. KEM piedāvātais risinājums ļaus attīstītājiem veidot jaunus elastīgus pieslēgumus, negaidot jaunu tīkla izbūvi. Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumus plānots apstiprināt līdz š.g. jūnija beigām.
Ministrs K. Melnis: “Papildus līdz ar regulējuma izmaiņām projektu attīstītājiem, kas dažādu iemeslu dēļ projektu nebūs uzsākuši dosim pārejas periodu pārdomāt par savu projekta ieceri. Projektu attīstītāji, kuri šobrīd saņēmuši atļauju projektu attīstībai, varēs pārdomāt par saviem uzņēmējdarbības attīstības nolūkiem. Ja attīstītājs būs nolēmis neīstenot projektu – dosim iespēju projektu attīstītājam atbrīvot jaudu kādam citam vēja projekta attīstītājam, atmaksājot drošības naudu, ko tas veicis pirms jaudas rezervēšanas.”
Saskaņā ar esošo regulējumu, drošības nauda netiek atmaksāta, ja attīstītājs nolemj neīstenot savu projektu. Mēs redzam to, ka projektu attīstītāji nesteidzas atteikties no rezervētajām jaudām, tādā veidā nedodot vietu citiem potenciālajiem attīstītajiem. Pēc regulējuma apstiprināšanas šovasar sagaidām izmaiņas rezervēto jaudu sadalījumā, uzsvēra ministrs K. Melnis.
Zaļais koridors
Būtiski raudzīties, lai vēja enerģijas projekti ir salāgoti ar bioloģisko daudzveidību. KEM piedāvātais priekšlikums paredz izveidot t.s. “zaļās koridora zonas”, kuras apstiprinātu Saeima līdz š.g. jūnija beigām. "Zaļā koridora zonās” vēja parkus varēs būvēt ne tuvāk par 800 m no apdzīvotās vietas un ne tālāk kā 20 km no pārvades tīkla (tālāka līnijas izbūve ir nedzīvotspējīga).
Šajās zonās atrastos vēja parki, kuriem veikta izpēte saskaņā ar vides/ dabas ekspertiem, kurigarantē, ka izpētes ietvaros tiek piedāvāts risinājums, kas neaizliedz projekta īstenošanu. Piemēram, ja vietā, kur plānots būvēt vēja parku, ir vērojami putnu ceļi – uz vēja turbīnām tiek uzstādītas kameras, kas apstādina turbīnas brīdī, kad garām lido putnu kāsis. Šādu pieeju izmanto daudzviet Eiropā, piemēram, Vācijā.