Baltijā vienīgā antroposofo zāļu izgatavotāja "Dzirciema aptieka" (SIA "Insbergs") jau kādu laiciņu mainījusi savu atrašanās vietu. Tā pārcēlusies uz jaunām mājām – uz speciāli farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniegšanai projektētu un būvētu modernu celtni. Tajā vienkopus atrodas gan telpas zāļu gatavošanai un tirdzniecībai, gan arī medicīnas speciālistu semināriem. Savukārt pērnā gada nogalē šī aptiekas ēka, kuru projektējis arhitektūras birojs „Substance” un, konkrēti, tā vadītājs Arnis Dimiņš, tikusi pie nozīmīga vērtējuma – starptautiskās Versaļas balvas (Prix Versailles) kategorijā "Veikali un tirdzniecības vietas". Šī balva katru gadu tiek pasniegta labākajiem komerciālās un publiskās arhitektūras un dizaina objektiem. Tieši par šo neparasto "Dzirciema aptiekas" projektu un nedaudz arī ko citu uz sarunu aicinājām arhitektu Arni Dimiņu.
Jums ir daudzi ievērības cienīgi projekti, tajā skaitā Majoru sporta halle, Dzintaru Mežaparks Jūrmalā. Tagad klāt nācis vēl viens ļoti nozīmīgs un no skata gana izteiksmīgs – "Dzirciema aptieka". Kā pats par šo projektu esat izteicies, tā nav tikai vienkārši ēka, drīzāk brīvstāvošs paviljons un vides instalācija.
Man patīk formulējums: ēkas un instalācijas hibrīds. Tas viss tika darīts tikai ar vienu mērķi – lai pēc iespējas organiskāk jaunbūvi iekļautu esošajā vidē.
"Dzirciema aptieka" tiešām sanākusi īpaša, un neviens tai nevar paiet garām vienaldzīgs. Tā atdzīvina šo padomju laika dzīvojamo masīvu.
No vienas puses, jaunā ēka kontrastē ar padomju standartveida pelēko masu, bet no otras – tai būtu jāmeklē arī kopīgi saskares punkti. Piemēram, aptiekas perforētajai fasādei ir izveidojusies interesanta saspēle ar lodžiju drošības režģiem, kas ierīkoti blakus esošajos daudzstāvu namos.
Lūdzu, pastāstiet nedaudz vairāk, kas tieši jums bija jāņem vērā, projektējot šo aptiekas ēku?
Arhitektūras projektēšana ir ļoti daudzšķautnains process, kurā vienlaikus jāvērtē daudzi apstākļi. Manuprāt, ideālā veidā to paveikt nav iespējams. Tāpēc parasti saviem objektiem ietekmējošos faktorus cenšos sakārtot hierarhijas piramīdā.
Šajā konkrētajā uzdevumā bija gan primāras, gan arī sekundāras lietas. Aptiekas gadījumā viens no būtiskākajiem ir pilsētbūvnieciskais regulējums. Visi pārējie risinājumi lielākā vai mazākā mērā tam pakārtojās.
Šī ēka no citām aptiekām atšķiras arī ar to, ka tā ir paredzēta ne tikai farmaceitiem un pircējiem.
"Dzirciema aptieka" piedāvā tradicionālo zāļu klāstu un ne tikai to. Šī aptieka ir vienīgā antroposofisko zāļu tirgotava Baltijā. Tas nozīmē, ka, plānojot iekštelpas, bija jāparedz lielāka receptūras noslodze dažādu zāļu gatavošanai uz vietas, savukārt ēkas otrajā stāvā – iespēja biroja telpu pielāgot antroposofijas semināru norisei. Projekta izstrādes gaitā bija virkne alternatīvu ideju attiecībā uz aptiekas plānojumu un interjeru, kuras diemžēl neizdevās īstenot. Valsts zāļu aģentūra, kas ir aptiekas uzraugošā iestāde, manuprāt, ir izvirzījusi pārspīlēti stingras prasības. To galvenais vadmotīvs – katra aptiekas funkcija jāizvieto atsevišķi nodalītā telpā.
Lūdzu, pastāstiet nedaudz vairāk, kas tieši jums bija jāņem vērā, projektējot šo aptiekas ēku?
Būvvaldes nosacījums bija – meklēt alternatīvu vizuālo tēlu, jo saskaņā ar pilsētplānošanas principiem tradicionāla mazstāvu ēka šajā vietā nevar atrasties. Tas bija tāds sava veida grūdiens – paskatīties uz šo uzdevumu no vairākiem skatupunktiem.
Tas noteikti prasīja daudzas negulētas naktis! Vai darbs pie šī projekta bija krietni atšķirīgāks par citiem jūsu veidotajiem objektiem?
Nē, tas neatšķīrās. Projektēšanas procesā man vienmēr ir svarīgs konteksts. Visu apstākļu kopums veido dialogu ar apkārtējo vidi un iespaido risinājumu. Aptiekas gadījumā tas bija plašāks – bija vairāk faktoru, kas ietekmēja rezultātu.
Izgaismoti lielie koši zaļie krusti jau iztālēm liecina, ka ēka saistīta ar medicīnu. Šis ir ļoti interesants risinājums, proti, ēkai nav nepieciešama izkārtne – tā stāsta pati par sevi.
Ideja nāca spontāni, bet visam, protams, ir kaut kādas iestrādes. Šeit es varētu vilkt paralēles ar savu pēdējo gadu interesi par grafisko dizainu, īpaši fontiem, un savām sakrālās ģeometrijas studijām divu gadu garumā. Šī pieredze veicināja grafisko elementu iesaisti ēkas fasādes formveidē. Turklāt noteikti gribu pieminēt pasūtītājus – Sigitu un Viesturu Čulkstenus, viņu atbalstu un uzticēšanos.
Stiklotās ēkas būvniecībā izmantota pēc individuāla pasūtījuma izgatavota ārējā tērauda un alumīnija fasāde.
Ēkas kopforma ir sešpadsmitstūris ar 360 grādu galveno fasādi, tāpēc izveidot šādam apjomam ažūru fasādi bija izaicinājums. Īpaši gribu izcelt sadarbību ar būvfirmu "Fiberglass", kas spēja šo ieceri īstenot.
Cik nozīmīga ir jaunās ēkas energoefektivitāte?
Mūsdienu projektēšanas procesu ir grūti iedomāties bez energoefektīviem risinājumiem. Aptiekas ēkas apkuri gada aukstajā periodā un attiecīgi dzesēšanu vasarā nodrošina uz jumta uzstādīts gaiss–ūdens siltumsūknis. Ēkai ir ventilējama fasāde, bet ažūrais metāla režģis var samazināt tās uzkaršanu. Īpaši svarīgi tas ir pavasaros, kad saules starojums jau ir ievērojams, bet līdzās augošajiem kokiem vēl nav izplaukušas lapas.
Esat izteicies, ka jūsu pieredzē tik jaudīga atdeve no radošā risinājuma puses nav piedzīvota.
Aptieka piecos stāvos nevienam nav vajadzīga, tāpēc ēkas koptēla radošais risinājums bija izšķirošs mazstāvu objektam konkrētajā vietā. Tas izšķīra dilemmu būt vai nebūt.
Dzirciema aptieka | Arhitektu birojs SUBSTANCE | video autors: Ēriks Božis
"Dzirciema aptieka" tika nominēta Latvijas Arhitektūras gada balvai 2020 kategorijā "Komercēkas un ražošanas ēkas" un ir saņēmusi pasaules arhitektūras un dizaina balvu "Prix Versailles 2021". Kā jūs pats skatāties uz tik atzinīgu novērtējumu?
Jūtos ļoti pagodināts, jo starp žūrijas locekļiem un citās kategorijās godalgotajiem autoriem ir virkne šā brīža pasaules vadošo arhitektu, dizaineru un biroju. Iekļūt šādā sabiedrībā ir ļoti patīkami!
Arhitektūras jomā sākāt darboties pēc augstskolas pabeigšanas 90. gados.
Tā bija unikāla pieredze, jo sakrita ar laiku, kad biroju kultūra un darbības principi Latvijas arhitektūrā vēl tikai veidojās. Pieredzējuši arhitekti, kas visu mūžu bija strādājuši padomju projektēšanas institūtos, dibināja jaunus uzņēmumus, bet, kā īsti vajadzētu veidot efektīva un mūsdienīga biroja darbu, toreiz nevienam nebija skaidrs. Daudz tika eksperimentēts, tika meklēti dažādi darbības modeļi. Man kā jaunajam arhitektam – darba ņēmējam – viss likās ļoti aizraujoši!
Vai piekrītat savu kolēģu viedoklim, ka laba arhitektūra mainot domas un priekšstatus par lietu kārtību?
Manuprāt, laba arhitektūra maina ne tikai domas un priekšstatus, bet arī cilvēkus, kas nonāk saskarē ar to!
Ko gribētos, lai jums novēl mūsu sarunas noslēgumā?
