Foto: Muzeja ēkas vizualizācijas
Pirmdien, 6. jūnijā, septiņu starptautisko arhitektu biroju un Latvijas arhitektu tandēmi prezentēja žūrijai savus piedāvājumus Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) metu konkursam. Vienlaikus sabiedrībai kļūst pieejama virtuāla izstāde, kurā detalizētāk iepazīties ar piedāvājumiem – muzeja ēkas vizualizācijas, filozofiskās koncepcijas un plānojumi.
“Esmu gandarīta, ka varam piedzīvot pirmo šāda mēroga kultūras mecenātisma piemēru Latvijas vēsturē. Jaunā muzeja ēka kļūs par pārmaiņu rosinātāju Latvijā, apliecinot privātās un publiskās partnerības spēku un spēju būtiski ietekmēt mūsu kultūrvidi. Šī projekta vēriens pierāda, ka ar privātā sektora iesaisti ir iespējams tapt lielām, valstiski nozīmīgām infrastruktūras būvēm. Muzeja izveide ir milzīgs ieguldījums arī Latvijas starptautiskā tēla veidošanā. Priecājos, ka muzeja tapšanas procesā izveidotas radošās partnerības starp pasaules augstāka līmeņa arhitektu praksēm un Latvijas arhitektu birojiem,” norādīja Dace Melbārde, Latvijas Republikas kultūras ministre.
“Līdz pieteikumu atvēršanai fondā valdīja satraukums, tādi kā “gaidīšanas svētki” – kādas būs septiņas arhitektu muzeja versijas. Esam priecīgi un saviļņoti par rezultātu, tāpēc vēlamies, lai arī plašākai publikai ir iespēja iepazīties ar darbiem, kas tapuši starptautisku arhitektu biroju un Latvijas arhitektu radošā sadarbībā. Pateicamies visām komandām par dalību konkursā un par iespēju topošā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja metus prezentēt ne vien konkursa žūrijai, bet arī plašākai publikai, arhitektūras profesionāļiem un studentiem un mākslas kopienai,” atklāja Romans Surnačovs, Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonda (LLMMF) valdes priekšsēdētājs.
“Komandas ir radījušas spilgtu un pārliecinošu piedāvājumu kopumu jaunā muzeja veidolam, parādot šīs ēkas potenciālu kļūt par modernu Rīgas vizītkarti. Starptautisko arhitektu un viņu Latvijas partneru komandas izstrādājušas augstas kvalitātes metus, un šodien žūrija sāk darbu, lai noteiktu konkursa uzvarētāju,” pauda Malkolms Redings (Malcolm Reading), konkursa vadītājs, Malcolm Reading Consultants valdes priekšsēdētājs.
LLMM metu konkursa dalībnieki:
• Adjaye Associates (Lielbritānija) un AB3D (Latvija)
• Caruso St John Architects (Lielbritānija) un Arhitektu birojs Jaunromāns un Ābele (Latvija)
• Henning Larsen Architects (Dānija) un MARK arhitekti (Latvija)
• Lahdelma & Mahlamäki Architects (Somija) un MADE arhitekti (Latvija)
• Neutelings Riedijk Architects (Nīderlande) un Brigita Bula arhitekte (Latvija)
• Sauerbruch Hutton (Vācija) un Arhitekts Ingurds Lazdiņš (Latvija)
• wHY (ASV), OUTOFBOX Architecture & ALPS (Latvija)
LLMM metu konkursā ir divpakāpju vērtēšana. Konkursa žūrija iesniegtos darbus vērtēs, ņemot vērā Latvijas un ārvalstu ekspertu komisijas ziņojumu par piedāvāto projektu arhitektūras kvalitāti, atbilstību muzeja koncepcijai, iekļaušanos pilsētvidē, funkcionalitāti un izmaksām.
LLMM metu konkursa žūriju veido Deivids Bikls (David Bickle) (žūrijas priekšsēdētājs), Design, Exhibitions and FuturePlan direktors no Viktorijas un Alberta muzeja Londonā; Džanni Botsfords (Gianni Botsford), Gianni Botsford Architects vadītājs; Renjē Degrāfs (Reinier de Graaf), Office for Metropolitan Architecture (OMA) partneris un AMO (OMA’s think-tank) vadītājs; Lūks Džerams (Luke Jerram), mākslinieks un Luke Jerram Ltd vadītājs; Ieva Valtere, SIA Pillar Management izpilddirektore; Elīna Vikmane, Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonda valdes locekle; Kultūras ministriju pārstāvēs Uldis Balodis, arhitekts un SIA Vizuālās modelēšanas studija līdzīpašnieks un Jānis Dripe, arhitekts un Kultūras ministrijas eksperts.
Konkursa rezultāts būs zināms līdz jūnija beigām. Visas septiņas arhitektu komandas saņems atlīdzību, savukārt viena no šīm komandām turpinās darbu pie turpmākās LLMM projekta izveides.
LLMM tiek veidots kā valsts nozīmes un starpreģionāli funkcionējoša kultūras institūcija. Muzejā līdzās izstāžu darbībai, izglītībai un sabiedriskās līdzdalības instrumentiem mājos arī nozīmīgs krājums par laikmetīgās mākslas un vizuālās kultūras aspektiem Baltijas jūras reģionā un īpaši Latvijā no 1960. gada līdz mūsdienām. Muzeja ēka ar tai pieguļošo pilsētas dārzu plānota kā New Hanza City centrālais kvartāls, iezīmējot ieceri Skanstes apkaimei kļūt par Rīgas moderno centru. Izraudzītā vieta Ganību dambja un Hanzas ielas krustojumā ir vien pāris minūšu gājienā no Rīgas košākajiem jūgendstila dzīvojamajiem kvartāliem.
Muzeju paredzēts atklāt 2021. gadā. Ieceres īstenošanai ir izveidots Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds (LLMMF). To nodibināja ABLV Charitable Foundation un Borisa un Ināras Teterevu fonds, kopīgi muzeja būvniecībai atvēlot 30 miljonu eiro un parakstot nodomu protokolu ar Kultūras ministriju par sadarbību muzeja izveidē un darbībā pēc atklāšanas.
2015. gadā LLMMF uzticēja Eiropā respektētam konkursu rīkotājam Malcolm Reading Consultants organizēt topošā muzeja ēkas metu konkursu ar uzaicinātu dalībnieku sastāvu. Piedalīties pirmajā konkursa kārtā tika aicināti divdesmit pieci pazīstami arhitektu biroji. Septiņi starptautiskas nozīmes arhitektu biroji turpināja nākamo sāncensības posmu. Konkursa nosacījumos tiem tika izvirzīts uzdevums metus izstrādāt radošā partnerībā ar Latvijas arhitektiem.
