Alūksnes ezera lielākajā salā – Pilssalā ir noslēgusies Livonijas ordeņa Marienburgas (Alūksnes) viduslaiku pils Dienvidu torņa pārbūve, kas notika Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektā “Gaismas ceļš caur gadsimtiem”.
Livonijas ordeņa pils būvniecība Marienburgā jeb Alūksnē uzsākta 1342. gadā, bet Ziemeļu kara laikā 1702. gadā tā tika sagrauta. Projekta autoru SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” atbildīgais objekta autoruzraugs, arhitekts Artūrs Lapiņš uzsver, ka iecere atjaunot Dienvidu torni kā pabeigtu un pastāvīgi darboties spējīgu ēku veidojās 2015. gadā pils attīstības meta izstrādes laikā, un norāda, ka torņa apjoma, tai skaitā jumta, atjaunošana ir būtiska Livonijas ordeņa pils tēla atjaunošanas procesā.
Projektā paveikto atzinīgi vērtē Alūksnes novada pašvaldības projektu vadītāja Sanita Adlere, "Torņa atjaunošanā esam virzījušies pakāpeniski soli pa solim – vispirms veicot torņa arheoloģisko izpēti, pēc tam izstrādājot būvprojektu un visbeidzot – to īstenojot. Esmu gandarīta redzēt, kā vīzija pakāpeniski kļūst par realitāti."
16. gs. 2. pusē celtā un priekšpils dienvidu stūrī izvietotā, ugunsieročiem piemērotā torņa apjoms un jumts rekonstruēts pēc 17. gs. zīmējuma. Torņa un tā apkārtnes arheoloģiskās izpētes laikā, ko vadīja SIA “ARCHEO” arheologs Uldis Kalējs, paveikti ievērojami darbi – attīrīta pagalma puses siena, atsegta logaila, ieejas durvis tornī un kāpnes, kā arī atrakts pagrabstāvs. Tornī konstatēti vairāki deguma slāņi, iegruvušu pārsegumu fragmenti, kā arī māla izolācijas slānis, kas varētu būt kalpojis zemes stāva telpu aizsardzībai pret ūdens līmeņa celšanos. Pie dienvidaustrumu apkārtsienas atsegti un padarīti apmeklētājiem redzami arī kādas būves pamati un krāsns fragments. Iespējams, ka šīs izpētes rezultāti būs vērā ņemams materiāls Latvijas vēstures pētniekiem.
Livonijas ordeņa pils priekšpils Dienvidu tornis ir vienīgais no senās viduslaiku pils astoņiem torņiem, kas būtiskā vēsturiskā apjomā ir saglabājies līdz mūsdienām. Veicot tā atjaunošanu, tika konservētas esošās oriģinālās torņa akmens mūra ārsienas. SIA “RERE Meistari” projektu vadītājs Andris Sausiņš nosauc daudzos darbus, kurus bija nepieciešams paveikt, lai tornis atgūtu savu vēsturisko veidolu.
Tā kā torņa augšējā daļa bija zudusi, to papildināja ar koka karkasu, kas no ārpuses apšūts ar vertikāliem dēļiem. Pēc atjaunošanas Livonijas ordeņa pils tornis var lepoties ar sarkaniem māla kārniņiem klātu konusveida jumtu, kas uzbūvēts no jauna.
Torņa zemes stāvā rekonstruēta velve, pārējie divi stāvi izvietoti bijušā torņa grīdas līmeņos un savienoti ar atklātām iekšējām koka kāpnēm. Atbilstoši oriģinālajiem fragmentiem rekonstruēta vienīgā šaujamlūka, kas vēl bija saglabājusies, bet torņa augšmalā izvietoti logi. Savukārt zemes stāva grīda veidota no turpat tornī atrastajiem autentiskajiem jumta kārniņu fragmentiem.
Tumšajā diennakts laikā Dienvidu torņa senatnīgie mūri ir izgaismoti zaļā, zilā, violetā un sārtā gaismā, tā radot īpašu noskaņu. Pašlaik apmeklētāji torni var aplūkot no ārpuses, bet jaunajā tūrisma sezonā to varēs apskatīt arī no iekštelpas, uzkāpt pa kāpnēm un no torņa baudīt Alūksnes ainavu. Projekta “Gaismas ceļš caur gadsimtiem” ietvaros attīstāmais pakalpojums “Dienvidu torņa ekspozīcija” tiks papildināts arī ar izzinošu ekskursiju pa izveidoto pastaigu taku, kas ved apkārt pils teritorijai.
Nākotnes ieceres ietver viduslaiku pils apkārtsienas, it īpaši austrumu pusē, konservāciju, iekšpils jeb kastelas marķēšanu, kā arī visa pils kompleksa pārdomātu un informatīvi aktīvu eksponēšanu, – norāda projekta autora SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” atbildīgais objekta autoruzraugs, arhitekts Artūrs Lapiņš.
Saskaņā ar iepirkuma procedūras rezultātiem torņa pārbūvi pēc SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” izstrādātā projekta veica pilnsabiedrība “RERE Meistari 1”, būvuzraudzību nodrošināja uzņēmums SIA “Būvuzņēmums Restaurators”. Projekta vadītāja ir Alūksnes novada pašvaldības projektu vadītāja Sanita Adlere.
Projektu “Gaismas ceļš cauri gadsimtiem” Alūksnes novada pašvaldība īsteno sadarbībā ar Gulbenes un Cesvaines novadu pašvaldībām un Smiltenes evaņģēliski luterisko draudzi Kultūras ministrijas Eiropas Savienības fondu līdzekļu Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Vides aizsardzības resursu izmantošanas efektivitāte” 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī ar to saistītos pakalpojumus” ietvaros. Projekta mērķis ir atjaunot un attīstīt septiņus valsts nozīmes kultūras mantojuma objektus – Alūksnes pilsdrupu Dienvidu torni, Paviljonu-rotondu jeb Slavas templi, baronu fon Fītinghofu dzimtas Mauzoleju un Alūksnes Bānīša stacijas bagāžas šķūni Alūksnes novadā, Cesvaines pili Cesvaines novadā, Stāmerienas pili Gulbenes novadā un Smiltenes evaņģēliski luterisko baznīcu Smiltenes novadā.
