Likumdošanā jānosaka, kādi drošības pasākumi jāveic, izbūvējot jaunas ēkas, uzskata SIA “Būvinženieru konstrutoru birojs” valdes loceklis Aldis Grasmanis.
A. Grasmanis uzskata, ka valstī ir jābūt kopējai koncepcijai par civilo aizsardzību un valsts var definēt kādi civilās aizsardzības pasākumi jāveic, veicot jaunu būvniecību. “Pasākumi var būt dažādi, var būt bumbu patvertnes var būt arī citi risinājumi, bet tas jāparedz likumdošanā," A. Grasmanis.
“Būvinženieru konstruktoru birojs” (“BKB”) valdes loceklis Aldis Grasmanis uzskata, ka esošo patvertņu kopējā informatīvā bāze un juridiskais pamats to sabiedriskai izmantošanai ir tas, ar ko ir jāsāk, taču ir nepieciešams arī plānot visaptverošus civilās aizsardzības risinājumus ilgtermiņā. Līdz ar to bumbu patvertņu un nostiprinātu pagrabu izbūvei jaunajās daudzdzīvokļu un sabiedriskajās ēkās jābūt definētai normatīvajos aktos: “Jāsaprot, vai pēc būtības investori ir gatavi ieguldīt lielus līdzekļus, lai gatavotos potenciālām briesmām. Tāpēc vienīgais risinājums ir politiķu lēmums un likumdošana, kur noteikts kādi drošības pasākumi jāveic, izbūvējot jaunas ēkas,” A. Grasmanis.
Tā kā pēdējos gados drošības riski arvien pieaug, tad A. Grasmanis uzsver, ka ir jārīkojas proaktīvi un jāseko citu valstu piemēriem. Šobrīd ir jāmeklē risinājumi, kā palielināt drošību esošajās ēkās, kā arī jāparedz stingrākas prasības jaunajām būvēm. “Drošība un cilvēka dzīvība ir pats svarīgākais. Uz drošības rēķina ekonomēt nevar,” viņš norāda.
A. Grasmanis aicina domāt par nepieciešamajām izmaiņām vai uzlabojumiem normatīvajos aktos, lai noteiktu skaidrus standartus un prasības jauno ēku drošībai: “Tādas prasības ir īpaši nepieciešams skolām un sabiedriskām ēkām, kur uzturas liels cilvēku skaits. Vienlaikus ir būtiski rast risinājumus, kas neuzliek pārāk stingras prasības jaunajai būvniecībai, jo tad sāksim bremzēt investīciju projektus.”
Reaģējot uz augušo drošības apdraudējumu pasaulē, Rīgas domes Civilās aizsardzības pārvalde Rīgā nesen nāca klajā ar ziņu, ka ir apzinājusi 355 bumbu patvertnēm piemērotas vietas. Dažas no šīm telpām esot labā stāvoklī, bet pārējām nepieciešama atjaunošana. Daļēji apzināts arī dzīvojamais fonds un daudzdzīvokļu mājas, kuru pagrabtelpas varētu sniegt drošu patvērumu ārkārtas gadījumā.
