Pēc arhitektu Viktora Mellenberga un Aleksandra Birzenieka projekta būvētā zāle ir vienīgā koncertzāle Latvijā, kas iekļauta kultūras kanonā.
Vēsturiski Dzintaru koncertzāle atklāta 1936. gada vasarā un ir unikāls Jūrmalas koka arhitektūras paraugs. Ēku raksturo nacionālā romantisma motīvi fasāžu un iekštelpu apdarē, bazilikālais vidusjoma iekštelpu izgaismojums ar apaļiem logiem. Ēkas centrālās ieejas vestibila interjerā iestrādāti mākslinieka Anša Cīruļa sienu gleznojumi, kas ir valsts nozīmes mākslas piemineklis. 1960. gadā uz dārza pusi piebūvēta vasaras koncertestrāde, kuras autors ir arhitekts Modris Ģelzis. Dzintaru koncertzāles komplekss ir būtisks kultūrvēsturisks mantojums, kas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Dzintaru koncertzāles jaunās grafiskās zīmes autors ir mākslinieks Māris Kalve, kurš skaidro: „Trīs dzintari, kas dzimst, savienojoties divām enerģijām - jūras un zemes. Rodas gaisma un skaņa, kas tādējādi manifestējas".
Jaunajā koncertzālē ir unikāla akustika, kas raksturīga ar īpaši koka arhitektūrai piemītošu maigu un telpisku skanējumu. Dzintaru koncertzāle ir labākā zināmā pirmskara akustiski projektētā telpa Latvijā un ir apliecinājums arhitekta A. Birzenieka kā arhitekta un akustiķa meistarībai.
Pasūtītājs:
Jūrmalas pilsētas dome
Projekta autors:
SIA Arhitektu birojs Jaunromāns un Ābele – Māra Ābele, Mārtiņš Jaunromāns
Galvenais būvuzņēmējs:
SIA RE&RE – Ervīns Koncevičs, Jānis Rozenbergs, Vitālijs Krils, Liene Ābele
Būvuzraugs:
SIA Forma 2 – Māris Tidriķis
Projektētāji konstruktori:
SIA Inženieru birojs «Būve un forma» – Jānis Prauliņš, Māris Grāvītis, Kaspars Šņore, Guna Vintere
Galvenie darbuzņēmēji:
SIA Certes.LV – Aleksandrs Tihonravovs;
SIA SGS Sistēmas – Normunds Eilands;
SIA Kompānija NA – Jānis Stikuts;
SIA ECO Grīdas – Jānis Streļčs;
SIA Rīgas Krēslu Fabrika – Aldis Circenis;
SIA US&L – Genādijs Kuzmins;
SIA Ionica – Edgars Bērziņš;
SIA RERE 04 – Valdis Grinpukals;
SIA CVS – Gatis Norenbergs;
SIA Korogrīdas – Ramūns Piekutis;
SIA Wood ART.LV – Alvis Barkāns.
