Dobeles Mūzikas skolas rekonstrukcijas mērķis bija radīt jaunu kultūras un izglītības satekpunktu Dobeles novadā, un veicināt pieejamas un radošas kultūrtelpas aktivizēšanos, integrējot kultūrvēsturiskās un ainaviskās vērtības. Maksimāli respektējot esošo ēku, iegūta laikmetīga un mūsdienu prasībām atbilstoša interešu izglītības iestāde.
Dobeles mūzikas skolas rekonstrukcija ir Pētera Avena fonda dāvana dzimtajai pilsētai, kas veicināja visu iesaistīto atdevi un ieinteresētību. Projekts pieprasīja īpašu pieeju arī sava vēsturiskā novietojuma ziņā, jo tas robežojas ar ainavisko Bērzes upes senleju ieprietim Zemgaļu pilskalnam un Livonijas ordeņa pilsdrupām. Šis projekts ir pierādījis, ka arī salīdzinoši neliels sabiedrisks objekts var kļūt par katalizatoru plašākas publiskās telpas atdzīvināšanai un uzlabošanai.
Vēsturiskā ēka -Treiguta mantinieku nams - veidota Dobeles centram tipiskā sarkanā ķieģeļa arhitektūrā ar apmestām detaļām. 1923. gadā ēku ģimnāzijas vajadzībām iegādājas Dobeles pilsētas pašvaldība un pārbūvēja pēc arhitekta Aleksandra Rāceņa izstrādā projekta. Būtiski tika izmainīts ēkas apjoms – piebūvēts otrais stāvs, kā arī piebūve ar jaunām klašu telpām. Kopš 1957. gada ēkā darbojas Dobeles mūzikas skola.
MARK arhitekti 2014. gadā uzsāka rekonstrukcijas projektu, kas paredzēja 800 m2 vēsturiskajai ēkai pievienot papildus 1000 m2 jauno apjomu. 2017. gadā tika veikta papildus vēsturisko interjeru apdares izpēte un skolas senākajā daļā Treiguta namā konstatēja 19. gs. beigu krāsojuma kompozīcijas, kas saglabātas un atjaunotas rekonstrukcijas projekta ietvaros. Savukārt skolas aktu zālē ēkas 2. stāvā atjaunots vēsturiskais krāsojums un restaurēti vēsturiskie griesti, kas dekoratīvi sadalīti ar finierētām sijām un panelējumu starp tām, un prezidenta Ulmaņa dāvātais greznais kroņlukturis, restauratoru atjaunots, nu atkal pilda savas funkcijas.
Ēku jaunais apjoms veidots citā līmenī, pie vēsturiskās ēkas pieguļošai stiklotai piebūvei kalpojot par savienojošo elementu. Lai samazinātu jaunās daļas masivitāti un tā telpiski nekonkurētu ar esošo ēku, jaunā daļa kompozicionāli dalīta vairākos būvapjomos, kā arī izbūvēta zemākā augstuma līmenī attiecībā pret esošo ēku. Fasādes materiāli un toņi jaunbūvei ir izvēlēti, pieskaņojot tos esošās ēkas materiālu skalai - apdarei izmantotas gaiši pelēkas Igaunijas dolomīta plāksnes. Ielejas mitrā, dūņainā grunts bija liels izaicinājums ēkas būvniecībai, un jaunais ēkas apjoms balstīts uz 15m dziļumā ieraktiem pāļiem.
Koncertzāles projektā arhitektūra tiek pakārtota akustikas principiem, un sadarbojoties ar akustikas speciālistiem, tika veidota ēka, kas ir skaņu ideāli pārnesošs modelis. Tā realizēta tehniski sarežģītā būvniecības procesā, veidojot nepieciešamā slīpuma eksponētā betona sienas.
Projekts ļāvis apgūt arī plašu pieguļošo teritoriju – izveidots priekšlaukums, starp ēkām ir koka paneļu klāta starptelpa, izmantojama kā saviesīga telpa vai improvizēta skatuve, un radīta savienojoša pieeja, kas ļauj piekļūt koncertzālei no Bērzes upes ielejas.
