Māja "Pienenītes’" tika veidota kā dzīvojamā ēka, kurā radoši darboties mājīgā vidē, pavadīt laiku kopā ar ģimeni, mazbērniem un uzņemt viesus. Projekts atrodas Mercendarbes muižas, kas ir viena no krāšņākajām Baldones vēsturiskajām celtnēm, lauku apvidū Latvijā un sastāv no dzīvojamās ēkas, darbnīcas/garāžas un nelielas pirts ēkas, kas tiks uzcelta turpmākajos gados ar pašu rokām.
Projektu veidojis arhitektūras un dizaina birojs Studio VĪKSNE, kas šobrīd darbojas Londonā un savu koncepciju raksturo kā videi, dabai un enerģijai draudzīgu un iejūtīgu līdzsadzīvošanu.
Projekta arhitekte Maija Vīksne, kura savu bērnību pavadījusi Latvijā, īpaši novērtē tradicionālo koka arhitektūru un tās pielietojumu lauku viensētās, kas iedvesmoja projekta dizainu, ēku izvietojumu un ir projektu vienojošs elements.
Tradicionāli lauku viensētas no apkārtējās vides ir koku, pļavu un dārzu ieskautas. Atsevišķās viensētai piederošās ēkas bieži vien ieslēpušās apkārtējā vidē tā, ka no attāluma saskatāmi tikai to jumta segumi. "Pienenīšu’" apkārtnes zemes robežās augošo koku līnija norobežo teritoriju un rada līdzīgu efektu – ēka tā īsti pamanāma tikai pienākot tuvumā.
Vēsturiski viensētās dzīvojamo māju papildinošās ēkas bija izvietotas apkārt akai, radot centrālo pagalma daļu, ko bieži vien ieskāva puķu un sakņu dārzs, augļu koki un labības lauki. Pretēji ēku ieskautam vienam centrālam pagalmam Studio VĪKSNE ēku izvietojumā radīja vairākas vides telpas daudzveidīgām aktivitātēm – darbam, atpūtai, viesu vai pat nejaušu garāmgājēju uzņemšanai.
Gluži tāpat kā tradicionālajās viensētās arī "Pienenīšu" ēkas veidotas kā līdzīga izskata ēku saime. Plašais jumta segums ar dziļajām pārkarēm rada mājīgumu un ģimeni sargājošu efektu. Mājas sienu ārējā apdarē izmantotais robusti zāģētais koks dod gan dziļuma efektu gan tekstūru un izceļ metāla jumta un loga rāmju taisnās līnijas. Dziļās jumta pārkares pasargā ēku no lietus un sniega, samazina ienākošo karstumu telpās un rada papildus vietu klusam darba vai atpūtas brīdim pie dabas.
Saimniecības ēkā izveidotas telpas gan floristikas, gan vīna darināšanas nolūkiem, garāžai un vieta malkas un darba rīku glabāšanai.
Dzīvojamai ēkai izvēlēta L burta forma, un tā novietota 45 grādu leņķī, lai saules gaisma dzīvojamajā istabā iespīdētu lielāko dienas daļu. Guļamistabās iespīd rīta saule un papildus logi ēkas rietumu pusē dod gaismu vakarpusē.
Dzīvojamās ēkas telpu plāns ir dalīts 3 zonās: socializēšanās, atpūtas un palīgtelpas. Ieeja mājā atrodas pa vidu L formas "spārniem" un paver skatu uz iekštelpām un dārzu mājas otrajā pusē. Dzīvojamās ēkas L veida izvietojums funkcionāli norobežo skaļākās viesu telpas no guļamistabām, tādējādi atļaujot viesiem arī klusāku atpūtas brīdi. Neraugoties, ka ieeja ēkā ir izvietota tās tumšākajā pusē, tā izstaro siltumu, mājīgumu un viesmīlību.
Pretstatā ēkas ārējai vienkāršībai iekštelpas ir atšķirīgas gan ar griestu augstumu, to izmēriem, gaismas plūsmu un izmantotajiem apdares materiāliem. Dzīvojamās telpas plašums, augstie, ar koku apdarinātie griesti kontrastē ar atpūtas telpu relatīvi vienkāršāko apdari un nelielajiem izmēriem. Dzīvojamās ēkas telpas vieno vizuālā līnija, tā palīdz kopainā savienot logus, durvis un rada līdzsvaru, sabalansētību. Guļamistabās to veido sienas māla apdare divos toņos, savukārt virtuvē un ēdamistabā telpu vienojošs elements ir tumša koka paneļi griestu apdare, kas vizuāli parada tos zemākus, radot intīmāku, mājīgāku atmosfēru.
Ēku lieliski papildina dārzs un apkārtējās dabas skati – no mazām, logu ierāmētām dabas gleznām guļamistabās un vannas istabās līdz plašiem dabas skatiem aiz stikla sienas ēdamistabā. Īpaši pārsteidzošas dabas gleznas paveras pa ēkas abu gala fasāžu logiem. Lielajā guļamistabā tas ir 3 metrus augsts, lai skatītos zvaigznes un uz lēni krītošu sniegu, bet dzīvojamajā istabā gala siena ir stiklota visā tās plašumā - garām skrienošu stirnu un lapsu vērošanai. Jumta pārkare, kas redzama no iekšpuses, izlīdzina robežas starp notiekošo iekšpus un ārpus telpas.
Šī projekta galvenā ideja ir ekoloģiski domājošs, vidi saudzējošs dizains, tādēļ "fabric first" dizaina princips tika izmantots enerģijas patēriņa samazināšanai. Ēkas būvniecībā tika izmantoti dabiski vietējie materiāli un produkti ar nolūku samazināt CO2 emisiju.
Projekta attīstībā bija svarīgi izveidot ēkas vai to lielas daļas, kas, to neapdzīvošanas gadījumā, laika gaitā pazustu dabā, nenodarot kaitējumu videi. Šī iemesla dēļ ēku būvniecībā tika izmantota koka konstrukcija, kaņepju un pārstrādātu avīžu maisījums kā arī kokšķiedras plātnes siltināšanai un koka dēļi mājas ārsienu apdarei.
Ēkas iekšēja apdarē grīdām – ozolkoka dēļi vai māla flīzes, sienu un griestu apdarei – Latvijā augošo bērzu koka paneļi vai māls. Plastmasas lietojums ēkas būvniecībā tika samazināts līdz minimumam un lietots tikai gadījumā, ja netika atrasta tam pieejama alternatīva. Piemēram, elpojošā sienu konstrukcija palīdzēja iztikt bez antikondensāta membrānas un gaisa un tvaiku izolācijas.
