Dziesmu un deju svētki ir nacionāli un starptautiski nozīmīgs notikums Latvijā, kas sakņojas unikālajā latviešu tautas folkloras mantojumā, profesionālās mūzikas tradīcijās un jaunradē. Gadu gaitā tie kļuvuši par Latvijas nacionālās kultūras un nācijas identitātes stūrakmeni. Dziesmu un deju svētki iekļauti UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.
Pirmo reizi tie norisinājās 1873. gadā Ķeizardārzā, kur piedalījās 1003 dziedātāji un 30 orķestra mūziķi. Sākotnēji uz katriem Dziesmu svētkiem tika būvētas īslaicīgas būves. Kopš 1955. gada Dziesmu svētki notiek Dziesmu svētku estrādē Mežaparkā, kas šobrīd ir pārbūvēta, lai izveidotu multifunkcionālu amfiteātri, kuru varēs izmantot ne tikai Dziesmu un deju svētkos, bet arī citos publiskos pasākumos visa gada garumā.
Tēls
Estrādes koptēla pamatā ir daba, kas ir īpaša un tuva latviešu tautai. "Sidraba birzs dziesmu kalnā" koncepcija veidota asociācijās ar latviešu tautasdziesmās apdziedāto latvisko ainavu un dzīves gudrību.
Dziedātāju tribīne simboliski atspoguļo "Kalnu". Jumta konstrukcijas pamatelements ir "Koks", kas, savijoties zariem, veido "Birzi" - jumta struktūru virs dejotāju un dziedātāju tribīnes. Transformējami elementi - akustiskie paneļi, gaismas un membrāna, stiprināti pie jumta konstrukcijas un veido "Lapotni" - pamatu skatuves scenogrāfijai un labskanībai.
Ietilpība
Jaunuzbūvētajā estrādē un skatītāju laukā tiek palielināta ietilpība un veicināta dinamiskāka cilvēku plūsma. Estrāde nodrošinās 12 874 dziedātāju vietas uz koristu tribīnes un vairākus tūkstošus vietas uz skatuves, izveidotas 10 koristu uzejas. Palielinātajā skatītāju laukā ir 30 511 sēdvietas vai 67 437 stāvvietas.
Akustika
Akustiskās koncepcijas pamatā ir ideja par mežu, kas nodrošina piemērotu akustisko telpu koru dziedājumam. Pārbūve paredz kvalitatīvi izmainīt amfiteātra akustiskos parametrus, kas nodrošina atbilstošu akustiku gan koru mūzikas, gan popmūzikas koncertos.
Posmi
Pārbūve iedalīta vairākos posmos:
Būvniecības posms A – Dziesmu svētku estrādes skatītāju lauka izbūve. Īslaicīgas tribīnes, lai palielinātu koristu ietilpību. Teritorijas paplašināšana un labiekārtošana.
Būvniecības posms B1 – Dziesmu svētku estrādes tribīne, skatuve un jumta konstrukcija.
Būvniecības posms B2 – telpas zem tribīnes, jumts.
Telpas
Zem skatītāju lauka izbūvēti divi stāvi, kur atrodas ēdināšanas, suvenīru tirdzniecības un tualešu zonas. Estrādes ēkā, zem koristu tribīnēm izvietotas konferenču zāles, ieejas halle ar koru dziedāšanas zāles funkciju, ekspozīciju telpas, administrācijas biroji. Pagrabstāvā izvietotas mākslinieku ģērbtuves, inventāra noliktavas, kā arī skatuves tehniskās telpas.
Teritorija un plūsmas
Estrādes teritorija tiek paplašināta, saglabājot dabīgā parka veidolu ar rekreācijas zonām. Paplašinot teritoriju, tiek uzlabotas kompleksa apmeklētāju un dalībnieku plūsmas shēma, lai efektivizētu līdz 77 000 cilvēku apriti pasākumu laikā.
Foto: Ansis Starks, Madara Gritāne
