Šogad maijā Venēcijas 17. arhitektūras biennālē tika atklāts arhitektu biroja NRJA (no rules just architecture) veidots Latvijas paviljons ar ekspozīciju "It’s not for you! It’s for the building." ("Tas nav domāts tev! Tas domāts ēkai"), kas pievēršas pretrunīgajām attiecībām starp cilvēkiem un tehnoloģijām arhitektūras kontekstā.
Ja tradicionāli arhitektūra ir risinājusi indivīda vai nelielas kopienas vajadzības, klimata krīzei kļūstot par realitāti, arhitektūra pievēršas globālām problēmām. Cilvēce pamatoti liek cerības uz tehnoloģijām, taču nebūtu prātīgi aizmirst arī par to radītajiem riskiem. Tehnoloģiskā progresa laikmetā, kad starp problēmu un ierīci, kas to risina, ir tik daudz vienkāršam vērotājam neizprotamu soļu, pietiekami attīstītas tehnoloģijas lietotājam var šķist mulsinošas un nevajadzīgas. Līdzīgi ir arī ar daudzajiem soļiem un mehānismiem, kas saista klimata pārmaiņas ar arhitektūras tehnoloģijām, kas tās cenšas novērst. Taču, ja mērķis, ko šīs tehnoloģijas tiecas sasniegt, ir neskaidrs, apgrūtinājumi un kļūmes, kas rodas šī procesa rezultātā, arhitektūras lietotājā var radīt pretestību.
Latvijas paviljona kuratoru komanda arhitektu biroja NRJA vadībā cenšas atbildēt uz jautājumu “Kā sadzīvot ar mašīnu?” Cilvēku mijiedarbība ar tehnoloģijām mūsdienu arhitektūrā ir iemiesota interaktīvā instalācijā “Tas nav domāts tev! Tas domāts ēkai”. Melno cauruļu mudžeklis pirmajā acu uzmetienā parādās kā svešķermenis, kas gluži kā parazīts pārņēmis cilvēka apdzīvoto telpu. Taču instalācija aicina skatītāju mainīt savu attieksmi un atpazīt šajā šķietami biedējošajā svešiniekā draudzīgu kaimiņu — tādu, kas reaģē uz mūsu klātbūtni un pat uzrunā mūs nesaprotamā, bet mierinošā valodā. Gaismas, kas seko apmeklētājam, mākslīgi pastiprinātā soļu skaņa un grīdas koka dēļu pazīstamā materialitāte apliecina, ka cilvēks ir arhitektūras centrā arī 21. gadsimtā un ka jēgpilna mijiedarbība starp cilvēku un tehnoloģijām ir iespējama.
NRJA sadarbībā ar konsultāciju uzņēmumu Levelup ir sastādījis un izdevis arī grāmatu, kas attīsta instalācijas ideju, piedāvājot divus pretējus skatījumus uz tehnoloģiju lomu mūsu ikdienā. Satīriski stāsti par absurdām situācijām ēku lietotāju saskarsmē ar tehnoloģijām mijas ar tehnoloģiju ekspertu izsvērtajiem, uz problēmas risinājumu fokusētajiem argumentiem. Grāmatas ilustrācijas veidojis Ivars Veinbergs, izmantojot rasēšanas programmu AutoCad, bet izdevuma dizaina autors ir Aleksejs Muraško, kurš veidojis arī Latvijas paviljona vizuālo identitāti. Izmantojot kontrastējošus burtveidolus un pretkrāsas, izcelts grāmatas polarizētais saturs, savukārt daudzās ačgārni līmētās šķirlentes apspēlē īsstāstos aplūkoto situāciju absurdo dabu.
2020. gadā Venēcijas biennāles paviljons, reaģējot uz globālo veselības krīzi, transformētā veidolā tika izstādīts Rīgā, Latvijā. Ekspozīcija "Pārtrauktie savienojumi" vairākos līmeņos apspēlē pandēmijas izraisīto distanci un tehnoloģijas, kas to risina. Veselības krīzes iespaidā pārrautās sociālās saiknes tiek aizstātas ar digitāliem signāliem. Vajadzības spiesta, sabiedrība pielāgojas un pieņem jaunās tehnoloģijas vēl nepieredzētā tempā. Kad pārmaiņas ir straujas, cilvēki uztver to nopietnību un ir spējīgi mainīties. Diemžēl pārmaiņas, kas šobrīd arhitektūrā ienes arvien vairāk tehnoloģiju, ir pakāpeniskas, gandrīz nemanāmas. Vai cilvēce spēs pielāgoties mašīnai globālas klimata krīzes iespaidā? Vai tehnoloģiju neviennozīmīgā daba iezīmēs jaunu paradigmu arhitektūras vēsturē? Vai tiešām esam iesoļojuši posthumānas arhitektūras ērā, kurā vides ilgtspējas prasības gūs pārākumu pār lietotāju komfortu?
Kuratoru komanda tic, ka arhitektūra ir un būs humāna, kamēr vien to apdzīvo cilvēki. Tehnoloģijas veido un turpinās veidot cilvēka realitātes neatņemamu sastāvdaļu, un cilvēks turpinās būt tehnologs un mākslīgu risinājumu radītājs, jo tā ir daļa no mūsu būtības. Mūsdienu arhitektūrai ir izšķiroši, lai cilvēks un mašīna iemācās dzīvot kopā un solidārā pretestībā ekoloģiskajai krīzei panāk, ka ikviens risinājums, kas "domāts ēkai" ir arī "domāts tev".
17. Starptautiskā Arhitektūras izstāde, kuras kurators šogad ir Hašims Sarkis, norisinās no 22. maija līdz 21. novembrim un pievēršas jautājumam "Kā mēs dzīvosim kopā?" "Mums ir nepieciešams jauns telpiskais līgums. Augošu politisko atšķirību un ekonomiskās nevienlīdzības kontekstā mēs aicinām arhitektus iztēloties telpas, kurās mēs varam sadzīvot," atzīmē Sarkis.
Komanda
Kuratori: NRJA (Uldis Lukševics, Elīna Lībiete, Ivars Veinbergs, Ieva Lāce-Lukševica, Zigmārs Jauja, Inga Dubinska, Līga Jumburga)
Instalācijas dizains: NRJA
Realizācija: NRJA, Edgars Ošs, Ansis Bergmanis, Mārtiņš Dāboliņš, Pēteris Riekstiņš, Juris Simanovičs, Artūrs Tols, Viesturs Laiviņš, Artūrs Kalvāns
Grāmata "Tas nav domāts tev! Tas domāts ēkai!": NRJA and Levelup (Olga Procevska, Igors Gubenko, Jekaterina Firjane)
Nosaukuma ideja: Pēters Trummers
Grafiskais dizains: Aleksejs Muraško
Ilustrācijas: Ivars Veinbergs
Audio dizains: Gatis Ziema
Foto: Ēriks Božis, Andrejs Strokins
Tulkotāji un korektori: Raxti (Mārtiņš Sīlis, Oskars Jansons), Vils Mahuds, Elīna Lībiete, Marko Benda
Subtitri: Pēteris Masļenčenko
Komisārs: Jānis Dripe (Latvijas Republikas Kultūras ministrija)
