Taurupes muižas klēts, kas celta aptuveni 19. gadsimta pirmajā pusē, ir nozīmīga daļa no vēsturiskā Taurupes muižas un parka ansambļa. Blakus klētij atrodas saglabājusies muižas pārvaldnieka ēka – Baltā māja, un tālāk parkā izvietota vēsturiskā Muižas ēka – tagadējā skola. Muižas teritoriju ieskauj ainavisks parks ar senatnīgiem koku masīviem, kurā sastopami arī valsts nozīmes dižkoki.
Sākotnēji klēts izmantota kā Taurupes pagasta labības glabātuve, un pēc Otrā Pasaules kara tā turpināja funkcionēt kā kopsaimniecības graudu noliktava. 1987. gadā ēka tika atjaunota un pielāgota Taurupes novadpētniecības muzeja vajadzībām. Taču pēc desmit gadiem, to nopostīja ugunsgrēks, un kopš tā laika ēka vairāk nekā divas desmitgades stāvējusi neizmantota.
Taurupes klēts ir reģiona nozīmes kultūras piemineklis, kas apvidū ir nozīmīgs kultūrvēsturiskā mantojuma objekts. Ēka ir transformēta no tradicionālās latviešu klēts – bagātības un labklājības krātuves, par mūsdienīgu un daudzfunkcionālu sabiedrisko centru – kultūras glabātuvi, kur satikties vēsturei, mākslai un kopienai.
Par klēts sākotnējo veidolu saglabājušās vien daļējas vēsturiskās liecības: nopostītās laukakmens mūra ārsienas un no figurālajiem māla ķieģeļiem būvētā kolonāde ēkas galvenajā fasādē, kas, veicot ēkas pārbūvi, tika atjaunota un saglabāta. Vēsturiskie celtnes apjomi ir papildināti ar laikmetīgiem arhitektūras risinājumiem, izbūvējot jaunu jumta apjomu, rizalītu pagalma fasādes centrālajā daļā, kā arī veidojot starpstāvu pārsegumu ar vertikālajām komunikācijām, izveidojot funkcionālu un lietderīgu būvapjoma izmantošanu. Jaunie arhitektūras risinājumi veido harmonisku simbiozi ar vēsturisko būvapjomu, respektējot tā mērogu un izceļot to priekšplānā.
Ēkas pārbūvē īpaša uzmanība pievērsta arī ilgtspējīgiem inženiertehniskajiem risinājumiem, kas integrēti arhitektūrā kā tās organiska sastāvdaļa. Telpu mikroklimatu palīdz nodrošināt masīvā akmens mūra siltuma inerce, selektīvais stiklojums, koka žalūzijas saules kontrolei un rekuperācijas ventilācija, savukārt apkures sistēmu papildina ģeotermālie risinājumi, ļaujot uzturēt komfortablu vidi ar minimālu enerģijas patēriņu.
Ēkas pirmajā stāvā izvietota Taurupes pagasta novadpētniecības ekspozīcija, kur multimediālā mākslas valoda iedzīvina vietas garu, laika plūdumu un kultūras elpu. Atsevišķa telpa Atrastais Purvītis veltīta izcilā latviešu glezniecības vecmeistara Vilhelma Purvīša daiļradei, dzīves un darba gaitām Taurupē. Otrajā stāvā ierīkota daudzfunkcionāla zāle izstāžu, koncertu un citu kultūras notikumu norisei.
Klēts priekšpusē izveidots plašs, reprezentatīvs priekšlaukums ar puslokā veidota granīta un betona bruģa rakstu, kas kalpo kā pulcēšanās vieta pasākumu rīkošanai. Ap klēti veikta teritorijas sakopšana un labiekārtošana, nodrošinot ērtu un pievilcīgu vidi gan vietējiem iedzīvotājiem, gan apmeklētājiem.
Taurupes muižas klēts simbolizē laika plūdumu no pagātnes uz nākotni, kas izvijusies caur gadsimtiem un atdzimusi mūsdienās, iezīmējot pāreju uz nākotni. Tā ir kopīga vērtība, kas stiprina vietējo identitāti un veicina kultūras pieejamību reģionā. Muižas klēts ir pārvērtusies par mūsdienīgu un nozīmīgu kultūrtelpu apkaimei, nododot un saglabājot kultūrvēsturisko mantojumu nākamajām paaudzēm.
Projekts ir ieguvis 2. vietu nominācijā "The Most Sustainable Project – Reconstruction 2024" starptautiskajā konkursā "Ilgtspējība arhitektūrā, būvniecībā, dizainā Baltijā 2024" un Grand Prix balvu konkursā “Latvijas Būvniecības Gada balva 2025”.
Citas iesaisītās personas/uzņēmumi:
• Būvkonstrukcijas – 3D SPACE
• Muzeja ekspozīcija, režija, videomāksla un ekspozīcijas dizains – Kalvestudija
• Apgaismojums – Crea
• Otrā stāva koka konstrukciju beices toņa risinājums un materiāls –Kraso
• Grīdas risinājums Mapei Ultratop Loft – Velve materiālu sistēmas
• Uzraksta Taurupes muižas klēts dizains – Agate Apkalne
• Kamīna dizains un izbūve - Agni
Būvnieks: Būvuzņēmējs – SIA "Lagron"
Foto: Reinis Hofmanis
