Biroju kompleksa "Verde" novietne – tieši pie Rīgas vēsturiskā centra robežas – uztverama kā savienojošs "mezgla punkts" starp veco apbūvi ar nozīmīgu jūgendstila arhitektūras koncentrāciju un jaunās attīstības teritoriju Skanstes rajona dienvidrietumos, kur bez komerciālās (biroju) un dzīvojamās funkcijas iecerēts arī jauns publisks parks ar nozīmīgiem kultūras objektiem, piemēram, Modernās mākslas muzeju. Respektējot unikālo kompleksa novietni, "Verde" pilsētbūvnieciskā un arhitektoniskā pamatideja ir iespējami cieši integrēt abas minētās teritorijas – gan piedāvājot "zaļo koridoru" risinājumus, gan atvērtības un caurskatāmības principus, gan arī izvērtējot gājēju tilta pār Skanstes ielu nepieciešamību nākotnē.
Biroju komplekss "Verde" joprojām top - ekspluatācijā nodota kompleksa pirmā jeb A ēka ar kopējo platību 22 000 m2, bet otras ēkas būvniecības darbi turpinās.
Koncepcija
Savdabīgā apbūves gabala ģeometrija un dinamiskā situācija, ko rada Skanstes ielas lēzenais pagrieziens, inspirējusi kopējās kompozīcijas vadmotīvus. Arhitektoniski ideja realizēta ēku apjomus veidojot kā savstarpēji atdalītus un sarotētus askētiskas formas paralēlskaldņus, visus biroju korpusus paceļot virs apzaļumotā un labiekārtotā publiskā ieejas stāva apjoma. Ieejas stāva apjoms – "zaļais valnis" veidojas kā pilsētas zaļās telpas paplašinājums – labiekārtojums, kas arī nosedz ielas līmenī izvietotās autonovietnes. Abu ēku apjomu rotācijas rezultātā, piektajos stāvos veidojas ārtelpas, kurās izveidotas publiskas terases biroju darbiniekiem un viesiem. Tāpat paralēlskaldņu apjomu proporcijām īpašu raksturu piešķir apzaļumotas "kabatas" vairāku stāvu augstumā. Atkarībā no ārsienu plakņu orientācijas, fasādes ir vizuāli atšķirīgas – to nosaka aprēķinos pamatotu dažādu saules aizsardzības sistēmu izvēle.
Labiekārtojums un vides pieejamība
Kompleksa iekšpagalms, kur izvietotas arī galvenās ieejas ēkās, veidots izteikti apzaļumots, sekojot "dalītās telpas" (shared space) principiem, uzsverot atvērtības, koplietošanas un integritātes nozīmīgumu. Teritorijā pret Skanstes ielas fronti veidoti maksimāli daudz jauni apstādījumi, iespēju robežās saglabāti esošie koki un veidotas jaunas rekreācijas zonas. Labiekārtojums gar Skanstes ielu veidots, ievērojot labas prakses vides pieejamības principus, paredzot kustību gan velosipēdistiem, gan gājējiem, gan cilvēkiem ar kustību vai redzes traucējumiem.
BREEAM ilgtspējības sertifikācija
Biroju ēku kompleksa projekts izstrādāts atbilstoši BREEAM sertifikācijas sistēmas kritērijiem – "BREEAM Excellent" līmenī. Lai sasniegtu "BREEAM Excellent" sertifikācijas līmeni, biroju kompleksa arhitektūrā risināti virkne priekšnosacījumi. Sākot ar ēku fasādēm, kuru apdarē speciāli šīm ēkām izstrādātas dabīgu noēnojumu veidojošas alumīnija lameles, kuru pozīcijas un izmērs pamatots, aprēķinot saules gaismas ietekmi uz biroju iekštelpām. Šie aprēķini ņemti vērā arī izvēloties elementu fasāžu sistēmas stiklojumu. Ēkas ilgtspējīgas funkcionēšanas modelēšanā izvēlēti labākie pieejamie risinājumi enerģijas resursu efektīvai patērēšanai un uzskaitei. Tas nodrošināts ar īpašas santehnikas izvēli, iekštelpu apgaismojuma, gaisa apmaiņas un kondicionēšanas un vertikālo komunikāciju risinājumiem, būvniecības materiālu izvēli un pieejamību, kā arī telpu akustikas risinājumiem. Ir ņemti vērā arī tādi kritēriji kā gaismas piesārņojums un ēkas ilgtermiņa ietekme uz apkārtējo vidi. Kompleksa teritorijā izvietoti vairāki desmiti putnu būrīši un uzstādīti bišu stropi.
Ēku struktūra un plānojums
Ēku strukturālajai shēmai tika izvēlēts racionāls paņēmiens ar salīdzinoši regulāru kolonnu tīklu un kodoliem ēku apjomu ģeometriskajos centros. Pateicoties inženiertehniskajai izdomai, bija iespējams racionāli atrisināt ēku apjomu savstarpējo telpisko rotāciju ar ārtelpas kolonnu pozīcijām un to savērsumiem. Ēku komplekss sastāv no 12 stāviem. Pazemes līmenī gandrīz visa zemesgabala platībā atvēlēta vieta autostāvvietai un palīgtelpām. Ēku kompleksa pirmajā līmenī (ielas līmenī) atrodas publiskās telpas ar ātrijiem un pieslēgumi ēku kāpņu telpām un liftiem. Šajā līmenī izvietotas arī autostāvvietas, palīgtelpas, velosipēdu novietnes, velosipēdistu dušu telpas, restorāns. Pārējos stāvos rastas telpas brīva plānojuma ofisiem, paredzot visdažādākos stāvu dalījumu scenārijus, ievērojot piekļuves un ugunsdrošības prasības. Ēku piektajos stāvos pie publiskajām terasēm izvietotas darbinieku koptelpas ar pilnībā aprīkotu virtuves zonu, ar darbinieku socializēšanās un rekreācijas iespējām.
Interjers
Publisko telpu interjeru koncepcijas pamatā ir mērķis radīt telpas, kas iemieso gaišu un atvērtu atmosfēru, tajā pat laikā saglabājot līdzsvaru starp korporatīvu un komfortablu vidi. Ēku centrālajās daļās, kurās izvietoti ēku kodoli un kuras faktiski dabīgos apstākļos būtu ēku tumšākās vietas, interjera risinājumi paredz paspilgtināt telpu gaišo dabu, to panākot ar apdares materiāliem un apgaismojumu. Liela uzmanība ir pievērsta detaļu risinājumiem, materiālu savienojošām niansēm, apzaļumojumam un sajūtām, kādas rodas saskarsmē ar dabīgiem materiāliem un to tonālajām un teksturālajām īpašībām.
Autori: ARHIS ARHITEKTI un AROUND ARCHITECTURE STUDIO
ARHIS ARHITEKTI Andris Kronbergs, Jānis Zvejnieks, AROUND ARCHITECTURE STUDIO Reinis Prēdelis, Madara Šadrina, Dāvis Sermons, Kalvis Bērzs, Anna Antipenko, Kristian Hrgetič Vītols (BREEAM eksperts), piedaloties Edijam Levinam (Mets).
Labiekārtojums un apzaļumošanas risinājumi: ZALA LANDSCAPE ARCHITECTS, Linda Zaļā
Būvkonstrukcijas: ARENSO, Matīss Apsītis
Inženiertīklu sadaļas: BERGA PROJEKTI, A. ĀBELES INŽENIERU BIROJS
Ugunsdrošības risinājumi: VPM LATVIA
Foto: "Around architecture studio" arhīvs, Colortime, Vilnis Izotovs, Jānis Vēveris.
