Dziesmu un deju svētki ir nacionāli un strarptautiski nozīmīgs notikums Latvijā, kas sakņojas unikālajā latviešu tautas folkloras mantojumā, profesionālās mūzikas tradīcijās un jaunradē. Gadu gaitā tie ir kļuvuši par Latvijas nacionālās kultūras un nācijas identitātes svinībām. Dziesmu un deju svētki, kuros piedalās kori un deju kolektīvi no visas Latvijas, iekļauti UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.
Latviešu dziesmu svētkiem ir vairāk kā 140 gadus ilga vēsture – pirmo reizi tie norisinājās 1873. gadā Ķeizardārzā, kur piedalījās 1003 dziedātāji un 30 orķestra mūziķi. Sākotnēji uz katriem Dziesmu svētkiem tika būvētas īslaicīgas būves. Kopš 1955. gada Dziesmu svētki notiek pašreizējā Dziesmu svētku estrādē Mežaparkā, kas pašreiz tiek pārbūvēta un rekonstruēta, lai izveidotu multifunkcionālu amfiteātri, kuru varēs izmantot ne tikai Dziesmu un deju svētkos, bet arī citos publiskos pasākumos visa gada garumā.
Estrādes koptēls balstās uz dabu, kas ir īpaša un tuva latviešu tautai. "Sidraba birzs dziesmu kalnā" koncepcijas pamats veidojies asociācijās ar latviešu tautasdziesmās apdziedāto latvisko ainavu un dzīves gudrību.
Dziedātāju tribīne simboliski atspoguļo "Kalnu". Jumta konstrukcijas pamatelements ir "Koks", kas savijoties ar citiem zariem, veido "Birzi" - jumta struktūra virs dejotāju un dziedātāju tribīnes. Transformējami elementi, tādi kā akustiskie paneļi, gaismas un membrāna, stiprināti pie jumta konstrukcijas un veido "Lapotni" - pamatu skatuves scenogrāfijai.
Jaunizbūvētajā estrādē tiek palielināta ietilpība un veicināta dinamiskāka cilvēku plūsma. Skatītāju lauks tiek palielināts. Jaunizbūvējamā estrāde nodrošinās 12 874 dziedātāju vietas uz koristu tribīnes un vairākus tūkstošus vietas uz skatuves. Palielinātajā skatītāju laukā ir 30 511 sēdvietas vai 67 437 stāvvietas.
Pārbūve paredz kvalitatīvi izmainīt amfiteātra akustiskos parametrus, kas nodrošina izcilu akustiku gan koru un klasiskā mūzikas, gan popmūzikas koncertos. Pārseguma kupola forma, akustiskie paneļi, skatītāju lauka ģeomterija un citas detaļas ļauj uztvert dziedājumu visās niansēs.
Pārbūve iedalīta vairākos posmos:
Būvniecības posms A – Dziesmu svētku estrādes skatītāju lauka izbūve. Īslaicīgas tribīnes, lai palielinātu koristu ietilpību. Teritorijas paplašināšana un labiekārtošana.
Būvniecības posms B – Dziesmu svētku estrādes ēka ar tribīni un skatuvi
Zem skatītaju lauka izbūvēti divi stāvi, kur atrodas ēdināšanas, suvenīru tirdzniecības un tualešu zonas. Estrādes ēkā, zem koristu tribīnēm izvietotas konferenču zāles, ieejas halle ar pasākumu zāles funkciju, ekspozīciju telpas, administrācijas ofisi. Pagarbstāvā izvietotas mākslinieku ģērbtuves, inventāra noliktavas, kā arī skatuves tehniskās telpas.
Estrādes teritorija tiek paplašināta saglabājot dabīgā parka veidolu ar rekreācijas zonām. Paplašinot teritoriju tiek uzlabota kompleksa apmeklētāju un dalībnieku plūsmas, lai maksimāli efektivizētu 77 000 cilvēku apriti pasākumu laikā.
Būves statuss: Būvniecības posms A nodots ekspluatācijā.
Nodošanas gads: 2022
Projektēšanas un būviecības laiks: 2007 - 2022
Platība: 10 800 m2
