"Gaismas pils" būvrekordi • IR.lv

“Gaismas pils” būvrekordi

75
Gaismas pils. Foto: Emīls Desjatņikovs, F64
Agrita Lūse

Nokavēti un neuzdoti jautājumi par Latvijas “gadsimta projektu”

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunās ēkas jeb “Gaismas pils” tapšanas laiks, ietverot valstiski nozīmīgā lēmuma pieņemšanas lēnos tempus, skices un tehniskā projekta izstrādi, kā arī būvniecību, būs rekordists Latvijas, varbūt pat Eiropas vēsturē. Jau tagad pārspēts līdzšinējais rekords – viesnīcas “Latvija” būvniecības laiks 16 gadu garumā, kas anekdotēs folklorizējies tautas mutvārdu daiļradē.

Igaunijā ātri un mierīgi
Taču līdz citam rekordam – slavenās Sidnejas Operas reālajām izmaksām, kas tika pārsniegtas septiņas reizes salīdzinājumā ar sākotnējām, laikam vēl tālu. Ko ar to vēlos teikt? Tikai to, ka jebkuras slavenas būves, lai kur tā atrastos, celtniecība ris smagnēji un apvīta ar skaļākām un klusākām diskusijām sabiedrībā, arī skandāliņiem. Mēs neesam izņēmums. Ar oficiālo neseno sūdzību vēsturi LNB jaunās ēkas sakarā var iepazīties jebkurš interesents Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā.
Nav saprotams, kā igauņi tika pie loģiski funkcionējošas un modernas bibliotēkas ātri un mierīgi. Jā, starp citu, vēl viena Igaunijas kultūrnozīmīga būve “Kumu” Mākslas muzejs tika uzbūvēts niecīgas ažiotāžas pavadījumā, galvenos akordus, kā pieklājas, atstājot atklāšanas ceremonijai.
Ar auditorijas piesaistīšanu Tallinas bibliotēkai nav problēmu, tā kļuvusi pat par iemīļotu izglītoties kāro jauniešu randiņu vietu, un, cerams, tā notiks arī ar “Gaismas pili”, kurā atsevišķos sektoros tiek solīta diennakts piekļuve gara bagātībām.

Plaši aprakstīta
Jebkuras spekulācijas ar ironiski nostādītu jautājumu, vai Latvijai digitālajā ērā nepieciešama moderna bibliotēka, ir liekas, un to var uzdot tikai analfabētisma aizstāvji, taču, protams, ir loģisks jautājums, vai ekonomiski pavājajai Latvijai vajadzēja uzņemties uz saviem kuslajiem kamiešiem tieši šādu projektu un izmaksas? Lai gan – ir par vēlu uzstādīt šo jautājumu, vai ne?
Viena no pirmajām publikācijām par jaunās LNB ēkas ieceri parādījās 1990. gadā, projekts reāli tika aizsākts 1988. gadā, padomju ēras finiša taisnē. Kopš tā laika publikāciju saraksts par “Gaismas pili” nemitīgi papildinājies un jau tuvojas 1000, kā to rāda LNB Nacionālās bibliogrāfijas katalogs. Rakstu darbos paustas dažādas emocionālās noskaņas, sākot no klaji negatīvas cenzētas zākāšanās līdz pat pozitīvisma kampaņām.

Aplēses neskaidras
Pareizais ceļš, kā vienmēr, ejams pa vidu, nevis caur kurmju rakumiem un grāvjiem. Kā pabijušai LNB būvlaukumā, gribētos norādīt uz vienu būtisku iezīmi – perfekto kārtību, kas nemaz nav tik raksturīga citos Latvijas būvlaukumos. Tuvojas bibliotēkas nodošana ekspluatācijā, jo – kas gan ir viens vai divi gadi 24 gadu ilgajā projekta attīstības vēsturē?!
Kultūras ministre publiski oficiālās ziņu vietnēs solījusi, ka ekspluatācijas izmaksas nepārsniegšot Ls 1,36 par vienu kvadrātmetru un pārskatāmā laika posmā samazināšoties līdz Ls 1. Latvija gan plāno 2014.gadā pievienoties eirozonai… Turklāt izmaksas nebūtu korekti norādīt, jo pat ekonomikas haizivis nespēj prognozēt energoresursu cenu svārstības. Korektāka publiskojama informācija būtu aprēķini par ēkas enerģijas patēriņu vienam kvadrātmetram, kas iekļautu telpu sildīšanu, dzesēšanu, grāmatām nepieciešamā mikroklimata nodrošināšanu, apgaismojuma un citas ar elektrību darbināmās ēkas iekšējās infrastruktūras patēriņu.

Vai pietiekami droša?
Tajā pašā kontekstā, kad tika lauzti šķēpi par saules paneļu izvietošanu uz LNB ēkas jumta ar izmaksām nedaudz vairāk par miljonu latu, man personīgi radās pilnīgi cits jautājums – vai bibliotēkai ir izbūvēti zemestrīču droši pamati? Jo nelielas zemestrīces Latvijā ir bijušas. Pat vairākas reizes. Un nemaz ne tik sen. Vai no betona būvētā “Gaismas pils” izturēs?
Par saules paneļu neesamību nebēdāsim, to lietderību, patieso “zaļumu” un gūstamo labumu atsevišķi speciālisti jauno tehnoloģiju galvenajā mītnes zemē Vācijā argumentēti sāk apstrīdēt. Pārējo – kā saka viedie – rādīs laiks.

Gaismas pils faktu lapa:
Lēmums par jaunas LNB ēkas būvniecību pieņemts – 1988. gadā (pirmo reizi iecere izskanējusi jau tālajā 1926. gadā).
Pasūtītājs – Latvijas Kultūras ministrija.
Arhitektūras projekta autors – ASV praktizējošais latviešu izcelsmes arhitekts Gunārs Birkerts, daudzu pasaulslavenu lielbūvju autors. Latvijai jaunās LNB ēkas veidolam tika piedāvāta skice “Stikla kalns”.

8 līgumi LNB projekta realizācijai:
1. ar pilnsabiedrību “Nacionālā būvkompāniju apvienība”, kur apvienojušies SIA “RE&RE”, AS “RBSSKALS”, SIA “Skonto būve” par būvdarbiem Ls 138 489 654 vērtībā;
2. ar “Hill International S.A.” par būvuzraudzību un inženierkonsultācijām Ls 3 797 954 vērtībā;
3. ar SIA “Hill International Baltic” par būvdarbu uzraudzību Ls 1 629 450 vērtībā;
4. ar SIA “Arhitektu birojs Ģelzis – Šmits – Arhetips” par LNB infrastruktūras objektu projektēšanu Ls 1 203 114 vērtībā;
5. ar SIA “Constructus” par LNB infrastruktūras objektu inženierrisinājumu daļas projektēšanu Ls 2 173 476 vērtībā;
6. ar arhitektu Gunāru Birkertu par konsultāciju sniegšanu LNB ēkas infrastruktūras objektu būvprojekta izstrādē Ls 88 200 vērtībā;
7. ar SIA “Metrum” par zemes ierīcības projekta izstrādi LNB ēkas teritorijai Ls 8204 vērtībā;
8. ar VAS “Latvijas Jūras administrācija” par LNB teritorijas topogrāfiskā plāna aktualizēšanu Ls 1113 vērtībā.

Būvdarbu sākums – 2008. gads, līgums par būvniecību tika parakstīts 2008. gada 15. maijā.
Nojauktas 7 ēkas pirms būvdarbu uzsākšanas.
Līguma izmaksas – Ls 114,6 miljoni (Ls 135,34 miljoni ar PVN).
NBA būvdarbu vadītājs – Valdis Koks.
2013. gada nogale – pēc 25 gadiem kopš projekta sākuma tiek solīta “Gaismas pils” pakalpojumu pieejamība plašām tautas masām.
Grāmatu pārvietošana no visām līdzšinējām LNB krātuvēm uz “Gaismas pili” aizņems 7 – 9 mēnešus.
LNB gada ieņēmumi patlaban – Ls 36 000.
“Gaismas pils” plānotie ieņēmumi – Ls 400 000 gadā (citos avotos minēta aplēse Ls 810 343).
2014. gads – Rīgas Eiropas Savienības kultūras galvaspilsētas prezidentūras laikā “Gaismas pils” būs centrālā norišu vieta.
2015. gads – Latvijas Eiropas Savienības prezidentūras gadā visas pamatnorises plānotas “Gaismas pilī”.

Agrita Lūse ir žurnāla “Latvijas Būvniecība” galvenā redaktore.

Komentāri (75)

Andis 23.07.2012. 14.32

Kā man reiz teica kāds itāļu būvnieks: “Jūsu valstī attīstība neiet uz priekšu, jo jūs cīnieties paši ar sevi. Itālijā es skaidri zinu, kam un cik liels kukulis ir jādod, viss iet gludi un saprotami. Zviedrijā es skaidri zinu, ka kukuļi nav jādod, viss iet gludi un saprotami. Latvijā es nekad nezinu, kad ko no manis grib un nekad nekas nenotiek saprotami.”
Diez, ir kādas pazīmes, ka “Zviedrijas modelis” sāk ņemt virsroku? Man bail, ka ne īpaši. Agrāk naivi cerēju, ka aizies padomju paaudze un būs labāk.

+21
-1
Atbildēt

6

    Andris > Andis 24.07.2012. 12.08

    Tava pamatīgajā aprakstā var atrast arī atbildi uz tevis uzdoto jautājumu.
    Ja lieliem projektiem traucē cīņa ar korupciju, tad, loģiski, šo cīņu vajag apturēt.
    Pluss vēl ir tas, ka izdarīt to būtu daudz vieglāk, nekā rāpties no 61. (LV) uz 4. (Zviedrijas) vietu nekoruptīvo valstu sarakstā.
    Un tad būs mums valsts pilna ar lieliem projektiem. Pasakaina aina! (Šlesers laikam apraudātos no laimes)
    Bet es tomēr šaubos, ka Krievijai ir lieli projekti pateicoties tās korumpetībai. Drīzāk tāpēc, ka tur dzīvo 140 mil. cilvēku. Un ja mēs nolemsim nolaisties līdz Itālijas vietai korupcijas līmenī, tad mēs kļūsim līdzīgi nevis Krievijai, bet Makedonijai, kurai tāpat kā LV ir 2 miljoni iedzīvotāju. Korupcijas indeksā Makedonija dāla ar Itāliju 69. vietu. Vai esi pārliecināts, ka tā veiksmīgāk piesaista lielus projektus, nekā Latvija?

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

    Andris > Andis 23.07.2012. 22.24

    No Gata atstāstītā man gan labāk patīk mūsu variants, nevis itāļu.
    Arī “Corruption Perception Index” rāda, ka mēs esam labāki par itāļiem.
    Atkal brīnos, ka latvieši pat šādu stāstu, kurš būtība ir pozitīvs un latviešus slavinošs, tiecas pasniegt tā, it kā tā būtu kārtējā nelaime!

    +3
    -2
    Atbildēt

    0

    Andis > Andis 24.07.2012. 12.36

    Nevajag savas domas pasniegt kā manējās – ja gribi laisties kaut kur lejā, droši, man to negribas.

    Trešo reizi stāstīt vairs negribas, ja ar pirmajām divām neizdevās ieskaidrot, tad laikam vienkārši nemāku izteikties.

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    Sanšains > Andis 23.07.2012. 19.18

    nulle:
    Jaunatne tak krieviski pārāk labi neprot un tāpēc vien krieviski nerunā.
    ===================================================
    Jā, tas ir faktors, kas mazliet ietekmē situāciju, tāpat tādi faktori, kā, piemēram, valsts valodas statuss, 60/40 izglītības reforma.

    Tomēr, pati latviešu ATTIEKSME, manuprāt, joprojām būtiski nav mainījusies – tādā nozīmē stafete ir nodota.
    Paņemot nost minētos faktorus, mēs varētu pieredzēt okupācijas laiku situācijas atjaunošanos.

    Tāpat ar to korupciju (blatu sistēmu). Tā arī vienu gadu var būt biežāk sastopama, citu – mazāk, bet visticamāk tas pagaidām ir atkarīgs no ārējiem, objektīviem faktoriem: piemēram, no KNAB aktivitāšu intensitātes, no draudošo sodu barguma.

    +5
    -1
    Atbildēt

    0

    Andis > Andis 24.07.2012. 11.29

    Ak dies, tās taču nav gaudas bet secinājums.
    Labi – stāstu vēlreiz, pamatīgāk: kamēr mūsu prātos un sabiedrībā cīnās Ziemeļeiropas un padomju modelis, lieli projekti šeit nevar notikt. Krievijā jeb vai Itālijā var, jo tur ir stabila “korupcijas vertikāle” (no kuras man, personiski, vemt gribas, nedod dies te ko tādu). Zviedrijā var – jo tur darbi tiek veikti (caurmērā) godīgi. Mums nevar, jo tie, kas grib, lai lietas notiek godīgi, cīnās ar tiem, kas shēmo, un viņu cīniņi ir tik samezgloti, ka īsti nekas uz priekšu neiet.
    Pats cerēju, ka, līdz ar nākamo paaudzi šī problēma atrisināsies pati no sevis – jo jaunie izvēlēsies godīgu pārvaldi. Bet pašlaik nekas īpaši nemainās.

    Ir jādomā, kas ir darīts ne tā, nevis jāslēpj galvu smiltīs. Ir vērts pacensties.

    +6
    -1
    Atbildēt

    0

    Sanšains > Andis 23.07.2012. 14.36

    Gatis:
    Agrāk naivi cerēju, ka aizies padomju paaudze un būs labāk.
    ===============================================
    Iepriekšējā paaudze, nesaspringstot un necenšoties kļūt labākai, ir nodevusi stafeti jaunajai, pateicīgajai paaudzei. Tāpat kā, piemēram, tradīciju ar krieviem runāt krieviski, nevis latviski.

    Jāatzīstas, arī es “atmodas” gados un arī mazliet vēlāk cerēju uz ko “gaišāku”.:)

    +9
    -2
    Atbildēt

    0

mariam 24.07.2012. 13.43

Lai uzsāktu šāda milzu projekta būvēšanu, bija jāpaiet 15 gadiem – līdz politiskie apstākļi bija nobrieduši, jo šādi nacionāli lielprojekti prasa milzīgu vienošanos. Un ļoti žēl, ka tas bija saistīts ar TP un līdzīgo spēku alkatību un zagšanu, ar to krietni sabojāt arī attieksmi pret pašu ēku lielas daļas sabiedrības acīs.

Cita lieta ir sabiedrības neizglītotība, kaut kādu ieradumu trūkums, neizpratne par to, ko nozīmē publiskā telpa un publiska ēka. Lielai daļai latviešu ir pārliecība, ka publsikais vispār nav vajadzīgs, to taču pilnībā var aizstāt digaitālais un virtuālais. Ar šo pārliecību arī nāk apgalvojumi, ka nevienam jau grāmatu krātuves un brīvi pieejamas lasītavas nav nepieciešamas, vajag tik visu digitalizēt un ar to pietiks. No šis pašas pārliecības arī cēlušies arī priekšstati, ka Rīgā vajag tika savbūvēt vairāk lielceļu un tiltu – tas visu atrisinās, nepievēršot uzmanību publiskajai telpai, sabiedriskajam transportam un veloceliņiem. taču ja tā nauda, kas izgrūsta būvējot Dienvidu tiltu un tā trīsstāvīgos pievadceļus, būtu saprātīgi izlietota tramvaju, velo un gājēju infrastruktūrā, Rīga jau šodien būtu stipri labāka pilsēta. No šī viedokļa bibliotēka, kā publiska ēka ir ļoti nepieciešama – lai sabiedrībai mācītu, ko tas vispār nozīmē.

Runājot par konkrēto ēku gan man pārliecība nav tik viennozīmīga. No viena puses – biju pārliecināts, ka Rīgai vajag Birkerta celtni, taču, ka tās dēļ jāiznīcina esošais kvartāls – tas līdz galam nepārliecināja. Patika vērot ceļamies to struktūru un siluetu, taču, kopš ir redzama apdare, – tā man liekas gan diezgan tuvu neveiksmei – ēka, kas bija iecerēta, kā stikla pils, izskatās pavisam, ne kā stikla. jau no neliela attāluma tā izskatās apdarināta ar kādiem stipri lētākiem un neizteiksmīgākiem materiāliem un gaišā, caurspīdīgā tēlā (iespaids, kādu rādija vizualizācijas), realitātē tā ir diezgan smagnēja un tumša.

+10
-1
Atbildēt

2

    Egitazz > mariam 24.07.2012. 16.33

    zaļgano izvēlējās Rīgā

    ==========
    jā jā, droši vien pats Ušakovs uzspieda.

    +3
    -3
    Atbildēt

    0

    ievuliitis > mariam 24.07.2012. 13.59

    Un te ir precīzi jānoskaidro atbildīgo par apdares materiāla izvēli. Cik es zinu, tad to zaļgano izvēlējās Rīgā. Varbūt esmu pārpratusi?

    +4
    0
    Atbildēt

    0

silvija_vitina 23.07.2012. 13.56

Man viens patāls paziņa strādā par flīzētāju šajā objektā. Viņš nebeidz priecāties, cik foršs objekts ir patrāpījies. Galvenais, ir laicīgi jāierodas darbā. Kavēt nedrīkst, jo pret to ir stingras sankcijas. Pārējā diena – ir pilnīgākā haļava. Ja pa dienu izdodas uzlikt 4 flīzes, var teikt, ka alga godam nopelnīta. Jā, starp citu, maksā par nostrādātām stundām, nevis par noflīzēto m2.

+8
-2
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu