Teksts: Anna Miezīte
2020. gada notikumi būtiski mainīja mūsu iepriekšējo ikdienu. Covid-19 pandēmijas izraisītie ierobežojumi skāruši vairākas mūsu dzīves sfēras – darbu, atpūtu un socializēšanos. Pandēmijas laikā tapuši dažādi risinājumi, kas palīdz cilvēkiem ievērot ierobežojumus apkārtējā vidē, tai skaitā darba vietās. Kā birojus pielāgot jaunajiem apstākļiem, kādi tie izskatīsies pēc pandēmijas un, vai vispār būs nepieciešami klasiski biroji, kādus lielākoties pazinām līdz šim?
Šādi un citi jautājumi nodarbina ne vienu vien strādājošo, kā arī uzņēmuma īpašnieku. Pērnā gada maijā Twitter dibinātājs un ģenerāldirektors Jack Dorsey saviem darbiniekiem teica, ka daudziem no viņiem nekad vairs nebūs jāierodas birojā. Līdzīgi arī Google un Facebook paziņoja, ka darbinieki strādās no mājām līdz 2021. gada pavasarim. Bet, kā darba apstākļi tiks organizēti tādām profesijām kā juristi, banku un apdrošināšanas administratori, īsāk sakot, tiem, kas strādā pakalpojumu nozarē? Varētu domāt, ka šo nozaru pārstāvji ir tradicionālāki un piešķir lielāku nozīmi sava biroja korporatīvajai stabilitātei, labi aprīkotai sanāksmju telpai un sarunām pie kafijas automāta. Izrādās – šis priekšstats ir maldīgs. Daudzi pētījumi norāda uz vienu un to pašu galveno tendenci: lielākā daļa pakalpojumu nozares darbinieki tagad vēlas hibrīda darba modeli, kur daļa no darba laika notiek klātienē un daļa attālināti. Tikai neliela daļa darbinieku vēlas atgriezties uz pilnu darba slodzi klātienē.*
Par to, ka birojs pastāvēs arī pēc pandēmijas, šaubu nav, bet tas, ka darba vide nebūs tāda, kāda tā ir bijusi līdz šim, ir vairāk nekā skaidrs. Lai nākotnes birojs atgūtu aktualitāti, tam būtu jāatbilst virknei prasību. Šobrīd, vairāk kā jebkad agrāk, darbiniekiem ir iespēja izlemt, kur un kad viņi strādā. Tas nozīmē, ka katrs darbinieks jāuztver kā indivīds ar emocionālām un psiholoģiskām vajadzībām, ko nepieciešams apmierināt. Birojs darbosies kā radošuma veicināšanas, pieredzes apmaiņas vieta, kas vieno darbiniekus tādā veidā, kā digitālās platformas nevar. Tas savukārt nozīmē stiprināt uzņēmuma kultūru, kas ir daļa no uzņēmuma stratēģijas.
Piespiedu attālinātais darbs no mājām dod iespēju kritiskāk izvērtēt, kā darba vide ietekmē mūsu labsajūtu, sniegumu un personīgo progresu. Tā ir iespēja atskatīties un saprast, kas klasisko biroju laikmetā ir traucējis tiem sasniegt pilnu potenciālu, salīdzināt, kas patiešām rada vērtību uzņēmuma kultūrai. Lai atkal varētu sākt drošu socializēšanos, jāsaprot, kādam jābūt topošajam birojam, ja tas galu galā paliek aktuāls.
Dizaineriem būs jāpārdomā biroju koncepts, jāreaģē uz sabiedrības vajadzībām, apstākļiem un funkcijām. Interjera arhitekte, mūzikas straumēšanas platformas Spotify biroja projektētāja un veidotāja Sonya Simmonds (TP Bennett): "Mājas ir kļuvušas par biroju, bet birojam ir jāmācās no mājām".
Spotify Londonas birojs | TP Bennett | Foto: Hufton + Crow
Darbs mājās pēdējā gada laikā sniedzis vairākus ieguvumus, piemēram, elastīgu grafiku, kas paredz arī efektīvāku darba un privātās dzīves līdzsvaru, neatkarību no konkrētas darba vietas, transporta naudas ietaupījumu, mājas biroja pielāgojamību, netraucētu zvanu veikšanu, maigu akustiku, ko rada dīvāni un aizkari, dienasgaisma, iespēju izvēlēties, kādu mūziku klausīties. Ņemot vērā šos ieguvumus, ir cilvēki, kuri vairs nevēlas atgriezties biroja darbā. Tomēr jāņem vērā klātienes mijiedarbība, jo darbs no mājām nav ideāls komandas darba aizstājējs. Sanāksmei un socializācijai jānotiek birojā, tāpēc vajadzība pēc fiziska biroja joprojām ir aktuāla.
Spotify Londonas birojs | TP Bennett | Foto: Hufton + Crow
Spotify jaunās darba vietas pielāgo jaunajiem apstākļiem, ieviešot uz aktivitātēm veidotus birojus. Tā vietā, lai darbinieki strādātu vienā vietā, viņiem ir nodrošināta iespēja strādāt dažādās telpas zonās, piemēram, pie galda, mīkstā dīvānā, klusā stūrītī, atvērtā telpā kopā ar citiem kolēģiem, sēžot pie loga. Ir novērots, ka daudz cilvēku, strādājot no mājām, izvēlas sēdēt pretī logam, jo ilgstoši strādājot ar datoru, ieteicams atpūtināt acis, skatoties tālumā un tā ir arī patīkama maza pauze.
Būtiska loma cilvēka labsajūtas radīšanā ir mūzikai. Nav pārsteidzoši, ka Spotify to integrē savos birojos. Visās telpās ir uzstādīti skaļruņi. Uzņēmums izmanto mūziku, lai atdzīvinātu video sanāksmes. Zīmola Gēteborgas birojā ir uzstādīta sistēma, kas atskaņo darbinieka iecienīto dziesmu, kad viņi ierodas darbā.
Spotify Londonas birojs | TP Bennett | Foto: Hufton + Crow
Spotify biroju koncepts ir vienkāršs, nepiespiests, moderns un iedvesmojošs. To rada tīrās līnijas, ērts komfortabls iekārtojums, krāsu pārpilnība un zaļie augi.
Krāsas interjerā lietotas samērīgi. Galvenokārt izmantoti neitrāli un gaiši toņi, kā akcentus izvēloties košākas un piesātinātākas krāsas. Izmantota dalītā pretkrāsu shēma, akcentējot zilo, zilganzaļo un sarkano krāsu, kas ļoti labi iederas interjerā. Kopumā birojs rada māju sajūtu, kā dizainere iecerējusi, bet, vai tik brīva atmosfēra birojā nepieciešama, un, vai tas attaisnos iecerēto? Šis jautājums ir diskutējams.
Ņujorkas studija | Perkins & Will | Foto: Garret Rowland
Arhitektūras un dizaina uzņēmuma Perkins & Will jaunā darba vieta izveidota pandēmijas laikā ar mērķi nodrošināt elastību un pielāgojamību jaunajiem apstākļiem. Tā atspoguļo komandas misiju izveidot biroju, kas būtu reaģējošs uz mainīgiem darba modeļiem un tehnoloģijām. Birojs atrodas Ņujorkas centrā, dinamiskā vidē. Biroja dizaina koncepts ir “nākotnes darba vieta”. Dizaina komanda uzskata, ka tā ir kā mācību laboratorija. Atgriežoties birojā pandēmijas laikā, var izprast, kā darbojas jaunā interjera dizaina koncepcija reālos apstākļos.
Jaunā studija izvietota otrā stāva līmenī. Augstās stikla vitrīnas ļauj garāmgājējiem iejusties Perkins & Will kultūrā un ir kā saikne ar pilsētvidi, kas atver komunikācijai. Tas ir īpaši svarīgi cilvēku labsajūtai. Pandēmija mums pierādījusi to, ka cilvēks cilvēkam ir svētki. Savukārt, augstie griesti rada plašumu un lielie logi telpā ienes maksimāli daudz dienasgaismas.
Ņujorkas studija | Perkins & Will | Foto: Garret Rowland
Birojā ir dažādas aktivitāti veicinošas darba zonas. Ir vieta komandas un individuālam darbam, ir klusākas un skaļākas darba zonas. Tehnoloģijai ir svarīga loma birojā. Audiovizuālās sistēmas nodrošina pārraides starp birojiem un sadarbību sapulcēs, tādā veidā atbalstot attālinātā darba modeli.
Nenoliedzami, svarīgi pieminēt arī birojā esošos sensorus, kuri mēra gaismu, skaņu, temperatūru un mitrumu, nodrošina tīru gaisa plūsmu. Lai darbinieki patiešām justos ērti un droši varētu atgriezties darbā, Perkins & Will izstrādāja viedtālruņa lietotni, kas darbiniekiem ļauj reģistrēt un ieplānot savu klātienes biroja darbu un palīdz kontrolēt cilvēku blīvumu telpā.
Ņujorkas studija | Perkins & Will | Foto: Garret Rowland
Biroja koncepta pamatā jūtams nopietns un dziļš izpētes darbs, kas ir kā atslēga uz ilgtspējīgu dizainu. Tā ir vairāk nekā tikai efektīva darba telpa, bet arī lieliska pieredze vidē, kur tiek apvienots dizains, inovācijas un tehnoloģijas. Dinamisko darba vidi atbalsta modulāri dizaina risinājumi, kas ļauj Perkins & Will komandai viegli pārveidot biroju atbilstoši konkrētām vajadzībām.
Pandēmijas apstākļos biroju prasības ir specifiskas un nevar zināt, cik ilgi tās būs aktuālas. Mēs dzīvojam mainīgos apstākļos, tāpēc šobrīd, kā jebkad agrāk, jādomā ilgtspējīgi. Jebkurš birojs būtu jāplāno, paredzot nākotnes vajadzības, bet pirms projektēt no jauna, jāizskata iespēja par kādu savas funkcijas zaudējušas ēkas atkārtotu izmantošanu.
KB Building | Hofman Dujardin un Schipper Bosch | Foto: Matthijs van Roon
Hofman Dujardin un Schipper Bosch izveidojuši KM Building birojus senās, 1940. gadā būvētas rūpnīcas plašajās 3300m2 ražošanas telpās Nīderlandē. Mērķis bija telpu veidot tā, lai tās būtu pielāgojamas pašreizējām un nākotnes vajadzībām. Telpām pievienoja papildu platību, vienlaikus saglabājot tās plašās un lieliskās, katedrālei līdzīgās īpašības, proti, logi visā ēkas augstumā dienas laikā piepilda telpu ar gaismu. To panāca, ievietojot tērauda konstrukcijas rūpnīcas sākotnējā betona struktūras apjomā, kas rada trīs līmeņu biroja telpas. Centrālā daļa ir brīva no elementiem un veido atvērumu ar virsgaismu.
Jaunie pārsegumi izbūvēti starp esošajām kolonnām uz atvērtām sijām, kā rezultātā dizains ne tikai turpina vizuālo plašumu, bet arī nodrošina struktūras elastību. Šāda veida konstrukcija ir viegli pārveidojama, ja nākotnē ēkas funkcija mainīsies.
KB Building | Hofman Dujardin un Schipper Bosch | Foto: Matthijs van Roon
Jaunizveidotās koka kāpnes ir redzamas visā ēkā. To uzdevums ir palīdzēt apmeklētājiem un darbiniekiem vieglāk orientēties telpā. Birojā ir plānotas zonas sadarbībai, kā arī klusākas darba vietas, kad nepieciešama koncentrēšanās. Atpūtas telpas atrodas tuvāk centrālajām kāpnēm, bet darba stacijas koncentrētas platformu galos. Pirmajā stāvā ir daudz augu, starp kuriem darbinieki var strādāt un atpūsties. Interjerā no jauna ieviestie materiāli un krāsas papildina esošo raupjo, teksturēto betonu, kas atklāj zināmu estētiku un skaistumu. Interjeru papildina silti pelēku pamattoņu gamma un koka apdare.
KB Building | Hofman Dujardin un Schipper Bosch | Foto: Matthijs van Roon
Šis laiks ir parādījis to, ka mēs nevaram paredzēt to, kas notiks rīt, tāpēc uzņēmumiem jābūt elastīgiem, gataviem pārmaiņām, biroja telpām – ar iespēju tās transformēt pēc nepieciešamības. Jādomā par biroja konceptu, analizējot uzņēmuma kultūru un darbinieku vajadzības, rūpīgi pārdomājot telpas un zonējumu. Liela uzmanība jāpievērš gaisa kvalitātei, filtrēšanas sistēmām, cilvēku blīvumam un plūsmām telpā. Elastība, transformējamība, mobilitāte un ilgtspējība ir atslēgas vārdi darba vides nākotnei.
*Robert Thiemann. 2021. ''Reworking the workspace'', FRAME, janv.-feb. 2021.
Rakstā izmantota informācija no www.dezeen.com, www.archdaily.com, www.perkinswill.com.