Foto: Publicitātes
Svinīgi atklāts jaunais Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) skatuves mākslu dekorāciju darbnīcu komplekss Rīgā, Meirānu ielā 2. Šī modernā būve kalpos kā centrālā vieta dekorāciju, butaforiju un lielformāta scenogrāfijas elementu izgatavošanai un montāžai, vienlaikus piedāvājot iespēju veikt operas izrāžu mēģinājumus ar pilnībā uzstādītām dekorācijām,” norāda VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.
“Skatuves mākslu dekorāciju darbnīcas kompleksa izveide stiprina mūsdienu prasībām atbilstošu darba vidi LNOB. Esmu gandarīta, ka, veiksmīgas sadarbības rezultātā esam ne vien parūpējušies par radošo nozaru pārstāvju vajadzībām, bet arī nodrošinājuši šeit esošās apkārtējās vides sakārtošanu. Lai arī turpmāk mums izdodas realizēt projektus, kas būtiski uzlabo mūsu kultūras pārstāvju darba ikdienu,” norāda kultūras ministre Agnese Lāce.
Jaunais komplekss sniedz plašākas iespējas LNOB izgatavot jaunas dekorācijas un butaforijas pirmizrādēm, kā arī restaurēt jau skatītāju iemīļotas izrādes. Jaunā infrastruktūra palīdzēs stiprināt LNOB pozīcijas starptautiskajā skatuves mākslu arēnā, vienlaikus nodrošinot augstvērtīgu skatuves mākslas elementu ražošanu, izmantojot pašu resursus. Kompleksa izveide pavērs arī jaunas sadarbības iespējas gan ar citām mākslas nozarēm, gan starptautiskajā vidē.
“Pabeigtais skatuves mākslu dekorāciju darbnīcu komplekss ir milzīgs solis Latvijas Nacionālās operas un baleta vēsturē un attīstībā. Projekts nav tikai atsevišķa būve, bet iepriekš degradētas teritorijas kompleksa attīstība, izveidojot ne tikai īpaši pielāgotas darbnīcas operas un baleta meistariem, bet arī mēģinājumu zāli, noliktavas un labiekārtotu teritoriju ar ērtiem transporta un loģistikas risinājumiem. Jaunais komplekss jau ir piedzīvojis “ugunskristības” - gan pirmo lielformāta dekorāciju ražošanu Riharda Štrausa operai “Salome” Alvja Hermaņa režijā, gan gandrīz mēnesi ilgus mēģinājumus pilnās dekorācijās šīs sezonas pēdējai pirmizrādei – Hendeļa operai “Flavio, langobardu ķēniņš”. Ar gandarījumu jāatzīmē, ka jaunais komplekss pārliecinoši apliecināja savu funkcionalitāti un kvalitāti,” atklāj LNOB valdes priekšsēdētājs Sandis Voldiņš.
Komplekss ir aprīkots ar modernām energoefektivitātes sistēmām. Īpaša uzmanība pievērsta arī vides pieejamībai — ēka ir pilnībā pielāgota cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Turklāt projekta īstenošana būtiski uzlabojusi arī apkārtējās teritorijas estētisko un funkcionālo vidi, atdzīvinot vienu no Rīgas degradētākajām apkaimēm.
“LNOB dekorāciju darbnīcu kvartāla atklāšana simboliski iezīmē apjomīga projekta – radošo kvartālu izbūve un atjaunošana – noslēgumu. Šo projektu ietvaros mēs radījām jaunu telpu mākslai, sakārtojām iepriekš degradētas teritorijas un sniedzām atspērienu izaugsmei. Esam gandarīti, ka jaunās telpas paver jaunas sadarbības iespējas un palīdz izcelt LNOB vārdu Eiropas operu vidū,” atklāj J. Gavrilova.
Komplekss aptver 21 814 kvadrātmetru lielu teritoriju, no kuras 9 452 kvadrātmetri ir apbūvēti ar noliktavu un darbnīcu ēkām. Izveidotas funkcionālās zonas transportam, tostarp 49 automašīnu stāvvietas un 40 velonovietnes. Darbnīcu kompleksā spēj nodrošināt vietu līdz 100 personām, kas var īslaicīgi uzturēties telpās, iesaistoties dekorāciju izgatavošanas un montāžas procesos.
“Jaunā dekorāciju darbnīcas ēka un divas noliktavu jaunbūves ir lielisks papildinājums visa kvartāla attīstībā un pats svarīgākais, ka Latvijas nacionālā opera un balets ir ieguvis savā lietošanā ilgi gaidīto telpu dekorāciju izgatavošanai un glabāšanai, tas nozīmē, ka padarītajam darbam ir liela nozīme. Esam gandarīti,” norāda arhitektu biroja Krasts arhitekte Renāte Truševska.
Jaunais Skatuves mākslu dekorāciju darbnīcu komplekss tika veidots trīs būvniecības kārtās. Pirmajā kārtā tika uzcelta jauna noliktavu ēka, izveidoti jauni inženiertīkli un labiekārtota teritorija. Otrajā kārtā - izveidota divstāvu darbnīcu ēka un paplašināta piekļuve teritorijai, izveidojot papildu iebrauktuves un apzaļumojumus. Trešajā kārtā tika pārbūvētas un pielāgotas esošās nojumes un ēkas, nodrošinot tām nepieciešamos apstākļus dekorāciju uzglabāšanai un transportēšanai uz operas un baleta izrādēm.
“Esam gandarīti un lepni, ka iesaistījāmies šī projekta realizācijā. Jaunais skatuves mākslu dekorāciju darbnīcu komplekss ir ne tikai viens no nozīmīgiem kultūras nozares infrastruktūras projektiem pēdējos gados – tā ir telpa, kur inženiertehniskā precizitāte un jaunās tehnoloģijas sastopas ar radošo enerģiju. Šeit top ne vien dekorācijas, bet arī pilnas izrāžu skatuves versijas, kas ļauj māksliniekiem strādāt maksimāli tuvu reālajiem uzveduma apstākļiem. Tas būtiski atvieglo gan mēģinājumu procesu, gan uzlabo gala rezultātu kvalitāti. Ieguvēji ir ne tikai LNOB radošais kolektīvs, bet arī skatītāji – gan rīdzinieki, gan pilsētas viesi, kuri turpmāk varēs baudīt vizuāli vēl iespaidīgākas, tehniski izsmalcinātākas izrādes. Mēs ticam, ka šis komplekss stiprinās operas un baleta konkurētspēju Baltijas un visas Eiropas kultūras telpā, padarot LNOB par vēl pievilcīgāku partneri starptautiskām sadarbībām un festivāliem. Paldies pasūtītājam par uzticību un plecu pie pleca paveikto darbu – šis projekts ir spilgts apliecinājums tam, kā kvalitatīva būvniecība var kalpot mākslai un sabiedrībai vienlaikus,” norāda SIA Velve valdes locekle Elīna Epalte-Drulle.
Projekta kopējais finansējums ir 11,38 miljoni eiro (ar PVN). Projekts realizēts Eiropas Reģionālās attīstības fonda 5.6.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu” ietvaros un tā mērķis ir attīstīt sabiedrībai pieejamu multifunkcionālu kultūras infrastruktūras objektu – Latvijas Nacionālās operas un baleta multifunkcionālo kultūras telpu un skatuves mākslu dekorāciju darbnīcu kompleksu, lai uzlabotu Šķirotavas apkaimes sociālekonomisko vidi, palielinot apkaimes iedzīvotājiem pieejamo kultūras aktivitāšu pieejamību, veicinātu privāto investīciju piesaisti, sakārtojot daļu no apkaimes teritorijas, kā arī multiplicētu revitalizācijas efektu tuvējās apkaimēs. Piesaistītais finansējums no ES līdzekļiem sastāda 5,9 miljonus eiro. Savukārt valsts budžeta līdzekļi veido 5,48 miljonus eiro.
