Dūrmuižas Saimniecības ēkas atrodas ainaviskā vietā Blīdenes pagastā, Saldus novadā. Teritorijai ir bagāta vēsture - Dūre savulaik ir bijusi bruņinieku muiža Tukuma aprinķī, taču Otrā pasaules kara beigās ēka gāja bojā. Mūsdienās par tās eksistenci liecina vien atraktie un iekonservētie muižas pamati un dažas senās liepas.
Saimniecības pagalms ir daļa no plašākas vīzijas par Dūrmuižas saimniecību, kas tapusi, mainījusies un formulējusies aptuveni 2 gadu laikā roku rokā ar pasūtītāju. Galvenais uzdevums bija radīt kopējo vīziju par teritoriju, respektējot vietas vēsturi un dabas vērtības - gleznaino ainavu ar dīķiem, augstvērtīgās pļavas un dzīvo dabu.
Saimniecības pagalmā tiek apvienotas vairākas funkcijas - zirgu nojume, vistu kūts ar aploku, siena šķūnis un garāža/darbnīca ar nelielu apartamentu.
Visām ēkām ir vienota formu valoda - moderns apjoms ar divslīpu jumtu bez pārkarēm, ar slēptām lietusnotekām, tumši pelēku metāla jumtu un ar melna koka fasādes apdari. Visas ēkas risinātas koka konstrukcijās.
Ēku novietojumu noteica vēlme maksimāli saglabāt neskartas bioloģiski augstvērtīgās lauksmainiecības pļavas, kā arī atrast pēc iespējas līdzenāku vietu, kas ļautu funkcionāli izvietot visu nepieciešamo ar minimālām reljefa izmaiņām. Ēku savstarpējais izvietojums veido omulīgu iekšpagalmu, kas atver skatu uz apkārtesošo ainavu, un nedaudz norobežo skatu no piebraucamā ceļa.
Ēku ansambļa arhitektūrā noteicošais faktors bija ērta tās apdzīvošana un uzturēšana - sākot ar tās četrkājaino iemītnieku labbūtību un ērtu kopšanu, gan lauktehnikas pārvietošanos, siena atvešanu, izkraušanu utml.
Zirgu nojume plānota 3-5 zirgiem tā, lai tie varētu paši brīvi pārvietoties, bet vajadzības gadījumā nodrošinātu patvērumu un ēnu. Bīdāmie slēģi dod iespēju nojumi aizvērt, tajā pašā laikā saglabājot dienasgaismu.
Siena šķūnis veidots tā, lai tam būtu ērti piekļūt no abām pusēm ar tehniku. Savukārt garāža ar nelielo apartamentu un vistu aploku plānota un aprīkota tā, lai nodrošinātu pēc iespējas ērtāku un funkcionālāku saimniecības uzturēšanu un kopšanu. Inženiertīkli risināti tā, lai nodrošinātu pēc iespējas autonomu saimniekošanu ar lokālu ūdensapgādi un saules paneļiem elektroapgādei.
Šajā projektā bija svarīga ilgtspējīga pieeja materiālu izmantošanā- mēslu novietnei un teritorijas labiekārtojumā izmantoti senie laukakmeņi tepat no muižas teritorijas, interjerā izmantoti senie muižas ķieģeļi, daudzas no interjera mēbelēm nāk no saimnieku iepriekšējām mājām, dodot priekšroku to ilgtspējīgai izmantošanai. Gan teritorijā, gan interjerā atspoguļojas arī saimnieku mīlestība pret mākslu.