Ieturot maltīti, svarīgi ne vien tas, kas un kā tiek pasniegts galdā, bet arī atmosfēra, kādā to baudīt. Dizainere Anda Ozoliņa par savu galveno uzdevumu izvirzījusi izstrādāt interjeru tā, lai ikvienam būtu vēlme atgriezties vēl un vēl. Kā dizainere pati saka, interjers – tas nav lietu kopums, tas ir emociju un izjūtu apvienojums, tādēļ viņa cenšas to veidot siltu, mājīgu un dabisku, kas rada patīkamas izjūtas un īpašu, nomierinošu auru.
Anda Ozoliņa ir izstrādājusi interjera dizainu daudziem restorāniem ne vien Latvijā, bet arī aiz tās robežām, tostarp arī visiem restorāniem „Vairāk saules”.
Esat beigusi Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultāti. Par ko jūs sevi vairāk uzskatāt – par arhitekti vai dizaineri?
Esmu gan dizainere, gan arhitekte, bet specializējos interjera dizainā.
Viens no jūsu lielākajiem darbiem – restorānu tīkla „Vairāk saules” veidola izstrāde – aizsākās jau pirms laba laika, un tam bijuši vairāki piegājieni.
Ar šo restorānu tīklu strādāju 2002., 2012. un 2017.–2018. gadā. Kad radās „Vairāk saules” koncepta pamats, tas bija tāds kā ģimenes restorāns. Saimnieks Endijs Bērziņš bija atraktīvs, omulīgs, ar prieku un smaidu uzņēma ģimenes ar bērniem, tāpēc dizains tika veidots mājīgs, nevis glamūrīga vakara restorāna stilā. Ne velti interjeri ir siltos toņos un no dabiskiem materiāliem.
Sākumā bija pirmais restorāns Ogrē. Tālāk darbība attīstījās galvaspilsētā. Rīgā – kā jau Rīgā. Ja Ogrē bija maziņš, mīlīgs ģimenes restorāns, tad galvaspilsēta, protams, diktēja savus noteikumus – Rīgā tasattīstījās kā liels restorānu tīkls. Paralēli radās tāds kā kokteiļu bārs, bet tam bija kokteiļu bāra mūžs – uzzied un tad izbeidz savu dzīvi, bet koncepts palika. „Vairāk saules” ir ģimenes restorāns ar mājīgu atmosfēru.
Sākumā interjerā toņi bija ņiprāki, jo arī pašam saimniekam noskaņojums bija pilnīgi cits. Tagad restorānam jau vairāk nekā 15 gadu, tas attīstījies, un interjers arī ir mainījies. Pirms gada tapa jaunais koncepts. Tas bija nosvērtāks – kā cilvēks ar savām pamatvērtībām, taču joprojām dabiski materiāli un lietas. Nekas nav mākslīgs: viss, kas tiek likts, ir īsts, tajā pašā laikā saglabājot pieejamību, demokrātisku atmosfēru, lai klients, ieejot restorānā, nenobītos. Mērķis bija nevis radīt interjera salonu ar jaunākajiem un modernākajiemmateriāliem, bet atmosfēru, kas cilvēkam ir patīkama un tajā pašā laikā arī laikmetīga.
Cik daudziem „Vairāk saules” restorāniem esat veidojusi dizainu?
Pilnīgi visiem, kas viņiem ir. Patlaban – pieci, bet tie visi ir pa otram lāgam mainījušies. Tas nozīmē, ka desmit reizes esmu tiem taisījusi interjerus.
Jūs droši vien restorānā esat skatījusies, kā apmeklētāji reaģē. Vai viņi novērtē to visu? Bērni, arī pieaugušie mēdz uzvesties dažādi.
Tas tiešām, pirmkārt, ir ģimenes restorāns, uz kurieni nāk cilvēki, kuri ciena vidi. Ja tā ir sakopta, tad neceļas roka kaut ko lauzt. Savukārt, ja saimniekam ir vienalga un viņa attieksme ir – tur ietaupīšu, tur neko nevajag –, tad arī apmeklētāji izturas tāpat. Ja namatēvs uzņem visu ar sirdi un dvēseli, cilvēks to sajūt. Vandālismu neesmu redzējusi. Otrkārt, mēs lietojam materiālus, kas ir viegli kopjami. Viss taisīts lietošanai, un mēs ņemam vērā, ka tas ir sabiedrisks objekts, kurā būs bērni.
Nojaušu, ka „Vairāk saules” dizaina koncepcijas vadmotīvs ir daba pilsētā. Tur ir vinila tapešu sērija, kurā attēlota stirna, kas uz saviem pleciem nes zaļu pilsētu.
Daba pilsētā ir interjera pamats. Kā jau minēju, materiāli, kas tiek izmantoti restorānos, visi ir dabīgi, un stirna ir tāds papildinošs motīvs. Viņa ir gatava dabiskumu nest uz saviem pleciem, un viņa nepakļausies pilsētas industriālajai videi.
Kādas atsauksmes jūs esat dzirdējusi no cilvēkiem?
Galvenais, ko cilvēki saka, – restorāni ir mājīgi. Tas priecē, jo tāds arī bija mērķis – omulīgi, dabiski. Pēc šo restorānu veidošanas mani kā dizaineri asociē ar mājīgiem interjeriem. Ļoti daudz pasūtījumu ir tieši tāpēc, ka redz manu rokrakstu, domāšanas veidu. Es radu vidi, kurā ikvienam ir patīkami atrasties. Tajā pašā laikā es šajā vidē iemetu arī modernu piesitienu, dažbrīd kādu asprātību vai drusciņ neikdienišķuma. Cilvēks savā mājā šerpi neeksperimentēs, bet, aizejot uz restorānu, viņam gribas kaut ko drusciņ vairāk un citādāk, tāpēc es ar materiāliem un formām paspēlējos – tas ir restorāns un tur to var atļauties.
„Vairāk saules” klienti novērtē restorānā esošās mēbeles, turklāt visvairāk priecē tas, ka to izgatavotāji ir vietējie uzņēmumi.
Ja runājam par garajiem dīvāniem, tad jāatzīst, ka šo mēbeļu izgatavotājs ir Lett – Latvijā radīts interjera konceptzīmols, kurā apvienota pieredze un meistarība mīksto mēbeļu ražošanā, ievērojot augstas kvalitātes standartus. Šī firma ir ļoti atsaucīga un elastīga saistībā ar izmēru izgatavošanu. Ja tiešām telpa atļauj, viņi gatavi tajā likt iekšā ne tikai četrus vai piecus, bet pat desmit metrus garus dīvānus. Tāpat ir ļoti plaša mēbeļu audumu izvēle. Arī ar dizainu viņiem nav problēmu improvizēt. Firma, protams, pasaka savas iespējas, bet lielākoties es vienmēr esmu varējusi īstenot visas vēlmes, ko esmu iecerējusi. Viņiem viss ir iespējams.
Tāpat jāpiemin zīmola Narovski masīvkoka galdi. Patlaban tieši koka galdi ir ļoti aktuāli. Šo zīmolu pārstāv latviešu puiši, kas ir enerģijas pilni. Viņi tieši restorānā „Vairāk saules” ļoti gribēja parādīt savus izgatavotos galdus, izmantot šo iestādi kā sava izstrādājuma reklāmas vietu. Narovski ir ļoti liela izvēle – daudz interesantu un savdabīgu koka materiālu, pat dēļi metra platumā, turklāt ar visu koka struktūru. Viens galds var būt veidots no viena koka šķērsgriezumā. Puiši šos dēļus ir vākuši piecus gadus – vairākkārt tos mitrinājuši un kaltējuši. Tie ir izturēti, un tikai pēc pieciem gadiem no tiem tika izgatavoti galdi, lai koks, telpās stāvot, nesāktu deformēties. Šie dēļi ir ļoti interesanti – ar rakstiem un faktūrām, tā ka ir, ko izvēlēties. Par dēļiem puišiem ir katalogs, un katrs var izvēlēties, kādu rakstu un raksturu vēlas.
Apskatīt projektu: Restorāna interjers | Vairāk saules
Dizainu esat veidojusi arī daudziem citiem restorāniem gan Latvijā, gan Maskavā.
Latvijā interjeru esmu taisījusi restorāniem „Muusu”, „Ogle”, „Riviera”, „Chat”, pirms dažām nedēļām tika atvērts „Italissimo”. Bija periods, kad es vai katru nedēļu lidoju uz Maskavu. Sadarbība bija ar Maskavas arhitektiem, kas skaņoja celtniecības lietas ar Maskavas pārvaldēm, bet es braucu veidot interjeru. Tie bija restorāni viena zīmola tīklā – „Kabuki”. Pašlaik ir klusums – restorāni strādā.
2009. gadā jums piešķirta Dizaineru asociācijas balva „Industriālais dizains” par veikalu „Komforts” Jaunmoku ielā.
Sākumā veikalā „Komforts” strādāju kā dizainere. Kad pabeidzu projektu, sapratu, ka man tas mērogs kļūst par mazu, ka vēlos strādāt patstāvīgi. Tad nāca piedāvājums darboties pie restorānu interjeriem. Tagad 60% no manis veidotajiem interjeriem ir restorāniem.
Es nestrādāju balvu dēļ. Man atzinības apliecinājums ir priecīgs un apmierināts klients, tāpēc es savos darbos neesmu likusi tādus uzsvarus, kas nodrošinātu iespēju iegūt balvu (šādiem darbiem ir sava specifika).
Jūs mēdzat uzsvērt, ka skaistums ir dabiskumā un emocijās.
Jā. Runājot par emocijām – vienmēr, sākot strādāt ar objektu, es to nevērtēju tikai kā materiālu, kā telpu, kurā tiek saliktas lietas, teiksim, galdi. Es to redzu kopumā – ar cilvēkiem, emocijām, kas tur virmos. Vispirms man ir jāsaprot, kas tie būs par cilvēkiem, un atbilstoši šīm izjūtām es veidoju dizainu. Neviens interjers nevarēs dzīvot, būt skaists, ja cilvēki, kas tajā uzturēsies, nebūs veidola kodols. Esmu bijusi tādās vietās, kur viss ir skaisti, bet telpa nedzīvo, jo cilvēkiem, kas tur ir, ir problēmas. Tur nav cilvēka kodola izjūtas. Ja runā par telpu vidi, nekad materiālas lietas neeksistē tikai kā materiālas. Protams, ja tu skaties uz to kā atsevišķu priekšmetu, kas ir skaists, tad ir cita runa, bet telpa kopumā – tā nav tikai materiāla. Telpa dzīvo ar cilvēkiem, ar izjūtām, ar šo kopumu. Tas ir mans koncepts.
Ir bijušas vietas, kurp aizbraucu pēc gada, un es nepazīstu ne interjeru, ne māju, jo cilvēki nav to sajutuši. Vai arī tieši otrādi – ienāku telpās, kuras esmu veidojusi, un redzu, ka cilvēki ir laimīgi un priecīgi, viņi dzīvo, viņi jūt to vidi. Tad man šķiet, ka es tikai vakar šo darbu būtu pabeigusi.
Jūs ļoti lielu akcentu liekat uz apgaismojumu – siltu, omulīgu.
Viss atkarīgs no telpu funkcijas. Esmu izgājusi pat speciālus kursus. Restorāna apgaismojumā labāk lai ir mazāk nekā par daudz. Šeit cilvēki grib klusinātu gaismu, jo viņi ir atnākuši atpūsties, relaksēties. Ja tā ir zobārstniecības klīnika vai telpas, kas pilda citas funkcijas, apgaismojums būs pilnīgi cits – gan gaismas spektrs, gan intensitāte.
Kādus kursus jūs esat apmeklējusi?
Es regulāri braucu uz dizaina mesēm jeb izstādēm Milānā, Londonā. Vienmēr esmu gatava apmeklēt visus piegādātāju organizētos seminārus, kas ir ļoti labi, piemēram, interjera salona „Krassky” semināru cikli gan par apgaismojumu, gan grīdas segumiem. Labi semināri ir salonam „Anitra” par grīdas segumiem, arī salonam „Evolution”.
Būtiska nozīme mājīgas noskaņas radīšanai ir mēbeļu, paklāju un aksesuāru audumiem?
Jā, un ne tikai audumiem. Arī grīdas faktūrās var būt gan koks, gan paklāji, kas mūsdienās ir veidoti tā, lai būtu funkcionāli un praktiski. Šodien vairs nevajag baidīties no vārda „paklājs”, asociējot to ar kaut ko grūti kopjamu. Ir jaunas tehnoloģijas, un ar kopšanu vairs nav problēmu. Tajā pašā laikā tie ir audumi, kas rada omulību.
Saliekot tikai plikas mēbeles, telpa izskatās kā mēbeļu veikals, tāpēc vienmēr ļoti svarīgi ir aksesuāri. Jebkuru klientu cenšos pārliecināt, ka vajag veidot objektu līdz smalkākajām detaļām, tad šī telpa ir pabeigta.
Jums ir sava mājaslapa www.andaozolina.com, kur katrs var sekot līdzi jūsu darbam un, iespējams, arī kļūt par nākamo klientu.
Vēlos uzsvērt, ka katrā vietā ir savi materiāli, sava specifika un savi klienti.
Nedrīkst aizmirst, ka, pirmkārt, interjers dzīvo tikai ar cilvēkiem, viņu izjūtām. Otrkārt, ļoti svarīga ir komunikācija, savstarpēja uzticēšanās. Ja klients ir izvēlējies konkrētu dizaineru, viņam jāuzticas, jo, ja vajadzīgi lieli kompromisi, darbs parasti beidzas ne ar ko – tas ir piekāpšanās rezultāts. Agrāk mēģināju iet uz kompromisiem, tagad saprotu, ka tā nevajag darīt. Visbiežāk pēc tam klienta saka: „Šeit tu mani neuzklausīji, un labi, ka tā. Turpmāk uzstāj, ka jārīkojas tā, kā tu esi iecerējusi”.
Kādus klientus jums novēlēt?
Klientus ar uzticēšanos. Dizaineram ir jāļaujas, un tas ir jādara viegli, bez smaguma. Tas palīdz visu uztvert vieglāk. Sevišķi, kad būvē māju, redzu, ka dažkārt cilvēki jūk vai prātā. Tad es saku: „Māja un materiālās lietas nav dzīves lielākā vērtība. Ir daudz kas cits, kas ir svarīgāks, tāpēc ļaujieties darīt to drusciņ vieglāk.”
Teksts: Ilona Noriete
Apskatīt projektu: Restorāna interjers | Vairāk saules